“Ticība ir cerības pamatā, tā pārliecina par neredzamām lietām. (Ebr 11:1)

Ik svētdienu dievkalpojumā līdz ar visu draudzi apliecinām: “Es ticu uz Dievu Tēvu...” Mēs šo tekstu zinām no galvas vai nu no iesvētes mācības laika, vai pat vēl agrāk, kad neviļus to esam iemācījušies, kā mazi bērni kopā ar vecākiem baznīcā ejot. Mēs sakām to visi kopā – jauni un veci, draudzei ilgus gadus piederīgi un jaunpienācēji.
Daudzi cilvēki izjūt īpašu prieku, vērojot saullēktus un saulrietus. Mani īpaši saista šie laika sprīži, kad debesis un apkārtne izmainās vai ik sekundi, kad gaismas spēles debesīs un dabā ir tik aizraujošas, krāšņas un krāsām bagātas.
Mums katram ir sava saullēktu pieredze un sava saulrietu pieredze. Katram visas dzīves garumā ir savas esības pieredze zem saules, esības ar sauli pieredze. Lai arī dažādās situācijās un vietās pasaulē var redzēt daudz līdzīga, tomēr netrūkst arī atšķirību. Nav divu absolūti vienādu vietu, nav divu absolūti vienādu lapu kokam, nav divu absolūti vienādu cilvēku pasaulē. Mūsu zināšanas par pasauli atšķiras, mūsu pieredze var būt radikāli atšķirīga.
Mūsu zināšanas balstās pierādāmajā un pierādītajā, ko esam iemācījušies savas dzīves dažādajās skolās, mūsu pieredze krājusies dzīves nodzīvotajos gados un noietajos ceļos. Bet ticība? Tā ir visam pāri un vienlaikus ir mūsu esības pašos pamatos. Tā ir Dieva dāvana. Ticība ir mūsu eksistenciāli svarīgās mūžīgās dzīvības cerības pamatā, tā pārliecina par neredzamām lietām. 

Teksts un foto - Tālis Rēdmanis, Berlīnes un Hamburgas draudzes mācītājs

Izlīguma kalpošana

Viņš ir miris par visiem, lai tie, kas dzīvi, nedzīvotu vairs sev, bet tam, kas par viņiem ir miris un augšāmcēlies. Tā ka no šā brīža mēs nevienu nepazīstam miesīgi; ja arī mēs Kristu pazinām miesīgi, tagad vairs nepazīstam. Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns (2. Kor. 5, 15 – 17).
Mīļie kristīgie draugi, lai kur jūs būtu!
Ir atkal Lieldienas rīta un tukšais kaps mūs reizēm baida - vai arī nē.

„Mums dziļi jākaunas apzinādamies, cik gan maz mēs par Lieldienu vēsti, Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, zinām un ko ar to iesākt! Ne ar sirdi, ne ar prātu nemaz nedomājot par mūsu ikdienu”. Tā, mazliet brīvi tulkojot, slavenais Šveices teologs Karlis Bārts (Karl Barth) to izteicis 1947.gada Lieldienu sprediķī.
(Visu prāvesta Klāva Bērziņa sprediķi lasiet šeit)

Archibīskapam emeritus Elmāram Ernstam Rozītim 70

Mīļajam brālim Kristū, arch. emer. Elmāram Ernstam Rozītim! 

LELBāL Virsvaldes un savā vārdā apsveicu Tevi, atzīmējot 70 gadu dzimšanas dienu! Izsūtītā ielūgumā Tu citēji Kārļa Kundziņa dziesmas pirmos vārdus: “Dienu, ko Dievs tev dod, sirds, vērā liec”. Šodien, Tevi sveicot, liekas, ka šīs spēcīgās dziesmas tālākie vārdi ir vispiemērotākie, ar kuŗiem priekš Tevis izlūgt Dieva svētību un prieku, jo tie aicina:  “Sāc dziesmu skaistāko, Dzied’ gaismas Tēvam to, Viņš ir tavs sargs un gans, Tavs sargs un gans!”

No 70 mūža gadiem Tu pats kā gans jau gandrīz 45 gadus esi kalpojis - sākotnēji savās Vācijas draudzēs un apgabalā, tad 21 gadu kā visas Baznīcas archibīskaps. Katru pienākumu Tu veici dziļā ticībā, kristīgā mīlestībā un ar patiesu prieku. Visās LELBāL draudzēs pasaules malu malās Tu centies ar katru iepazīties un notika kā dziesmā: “ Kad stundā saulainā draugu sveic draugs, Līst gaisma brīnišķa, zied dārzs un lauks”.

(Visu Archibīskapes Laumas apsveikumu lasiet šeit)