Ziemsvētkos Dievs apsteidz mūsu laika izpratni

Mīļie kristīgie draugi, mīļie latvieši, lai kur Jūs būtu! 

Laiks šķietami ir atkārtojuma krātuve! To skaisti apliecina arī nekristietim zināmā, vācu rakstnieka un mācītāja, Johana Vilhelma Heia (Johann Wilhelm Hey) dziesma „Katru gad' no jauna Kristus bērniņš nāk Pie mums zemē ļaunā Un mūs svētīt sāk.“

Katru gad’ no jauna kristīgā pasaule svin, atzīmē Kristus piedzimšanu. Tā arī šogad! Gadā kad mums latviešiem, Latvijas pilsoņiem, atmiņā Latvijas 100 gadu svētki, svinības, piemiņas brīži, sarīkojumi, svētu akti, konventi, koncerti, pieņemšanas un parādes! 100 gadi! Bet kas tie Dieva priekšā? 90.Psalms to ļoti saprotami paskaidro: “Tūkstoš gadi tavās acīs kā vakardiena, kas prom, kā sardzes laiks, kas naktī“. Dieva un mūžības priekšā mirklis - mums 100 gadi, no kuriem 50 „mums zemē ļaunā“, apspiestībā - mūsu valsts brīvības un okupācijas laiks. Bet mēs, viens vairāk otrs mazāk, ticējam un cerējām Dieva žēlastībai, atjaunotai, brīvai Latvijas kuru mīlējām, lai kur mēs mitām, Latvijas teritorijā, rietumos, vai tālajos austrumos. 

(Visu prāvesta Klāva Bērziņa rakstu lasiet šeit) 

Visam pāri un pašos pamatos

Ik svētdienu dievkalpojumā līdz ar visu draudzi apliecinām: “Es ticu uz Dievu Tēvu...” Mēs šo tekstu zinām no galvas vai nu no iesvētes mācības laika, vai pat vēl agrāk, kad neviļus to esam iemācījušies, kā mazi bērni kopā ar vecākiem baznīcā ejot. Mēs sakām to visi kopā – jauni un veci, draudzei ilgus gadus piederīgi un jaunpienācēji.

Daudzi cilvēki izjūt īpašu prieku, vērojot saullēktus un saulrietus. Mani īpaši saista šie laika sprīži, kad debesis un apkārtne izmainās vai ik sekundi, kad gaismas spēles debesīs un dabā ir tik aizraujošas, krāšņas un krāsām bagātas.

(visu mācītāja Tāļa Rēdmaņa rakstu lasiet šeit)

Pieņemsim Viņu, kā mēs esam pieņemti!

Mīļie kristīgie draugi, mīļie latvieši! Varbūt Jūs līdz ar mani priecājaties, ka vismaz Ziemsvētku svētvakara dievkalpojuma Bībeles lasījumi abām evaņģēliski luteriskām Baznīcām (ari ja tām nepiederiet) daļēji ir tie paši. Gribētos rakstīt, vismaz kaut kas! Tā Apustuļa Pāvila vēstule Titam 2,11-14 mēs kopā lasām: 

“Dieva glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem, tā mūs audzina, lai mēs atmestu bezdievību un pasaulīgās iekāres un lai mēs dzīvotu šajā laikā saprātīgi, taisni un godbijīgi, laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos. Viņš sevi ir nodevis par mums, lai mūs izpirktu no visas ļaundarības un šķīstītu sev par izredzētu tautu, dedzīgu uz krietniem darbiem.” 

(visu prāvesta Klāva Bērziņa rakstu lasiet šeit)