Kas esmu es? Kas esi Tu?

Mīļie draugi, lasījumā no Pāvila 1. vēstules Korintiešiem no 3. nodaļas mēs dzirdējām apustuļa Pāvila pārdomas: kas tad mēs patiesībā esam? Kas es, Pāvils, patiesībā esmu? Vai kas ir Apolls?
Ceļot Dieva draudzi, Dieva valstību – ko dara cilvēki un ko dara pats Dievs? Vai attiecības ir pus‘ uz pusi? Vai 60 pret 40? Vai pat 100 pret 0? Vai kā to var aprakstīt? Kad runājam par draudzes augšanu, par Baznīcas attīstību: kas šajos procesos dara ko un kas ir izšķirošais?

Ieklausīsimies šodienas tekstā no Mateja ev. 16. nodaļas no13. Līdz 23. pantam:

Nonācis Filipa Cēzarejas robežās, Jēzus jautāja saviem mācekļiem: „Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?” Viņi atbildēja: „Vieni par Jāni Kristītāju, otri par Eliju, vēl citi – par Jeremiju vai kādu no praviešiem.” Viņš tiem jautāja: „Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Sīmanis Pēteris viņam atbildēja:
„Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Jēzus viņam atbildēja: „Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs. Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks. Es tev došu Debesu valstības atslēgas. Tas, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.” Tad viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka viņš ir Kristus. No tā laika Jēzus iesāka saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties.
Un Pēteris ņēma viņu savrup un iesāka viņu brīdināt, sacīdams: „Lai Dievs pasargā, Kungs, ka tev tas nenotiek!” Bet viņš pagriezies sacīja uz Pēteri: „Atkāpies no manis, sātan, tu man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.”

Jēzus un Pēteris! Jēzus un mēs! Aplūkosim vairākus punktus, kurus šai tekstā atrodam…

(Visu evaņģēlistes Lilijas Tenhagenas sprediķi lasiet šeit)

 Un gaišums bij’ kūtī, kur Bērniņš šis dus  

Kas bija tas gaišums, par ko līdz ar maziem un lieliem dziedam Ziemsvētku svētvakarā. Vai gaišums ieplūda kūtī no zvaigznes, kuŗa virs Betlēmes deva zīmi pasaulei,         ka dzimis sen gaidītais Pestītājs? Vai gaišums, kas ganus tumšos laukos pārsteidza, būtu spējis tik tālu aizceļot? 
Šogad lasām, kā pagrabos un tuneļos, arī kūtīs slēpjas tie, kuŗiem uzbrūk un kuŗus grib iedzīt tumsā un bailēs.  Zinām, ka arī cilvēki, kuŗi dzīvo drošībā un ar visām ērtībām, cīnās ar nemieru sevī, ar tumšām domām un rūpēm.  Kaut kas, liekas, izmainījies pasaulē un jūtam - mums tik ļoti vajag sanākt kopā Kristus piedzimšanas svētkos, dziedāt un lūgt...  

(Visu archibīskapes Laumas Zuševicas Ziemsvētku vēstījumu lasiet šeit)

Zvaigznes diena