Es ticu! Palīdzi man manā neticībā!
Mk 9.24 (Gada lozungs 2020.g.)

Lūgšana pirmā 2020. gada rītā 

Mīļais Debestēvs, paldies par šo dienu un par to, ka Tu esi klāt! Tu pazīsti mūs visos sīkumos un zini, kuram prieks, kuram rūpes, kuram skumjas vai pateicības dziesma sirdī skan šī Jaunā Gada pirmā rītā. Lūdzu, atgādini vēlreiz un atkal, ka viss ir Tavās rokās! Atklāj, kā Tu esi ar mums, kad mēs ceļamies, ejam, strādājam, bet visvairāk, kad mēs sarunās dalāmies un atklājam Tev visu, visu, kas mums ir uz sirds!

Mīļo Jēzu, Tu mūsu Pestītājs, Kungs, un Labais Gans, Tu mums atklāji savu Tēvu. Paldies! Tu mācīji mums lūgt, meklēt, klaudzināt. Atgādini katru dienu, ka nedrīkstam uzdot lasīt Tavus vārdus un lūgt, kamēr jūtam, kā miers ieplūst mūsu sirdīs un mēs zinām - Tu žēlastībā esi atbildējis un Tevī mēs esam atraduši to, ko meklējam un durvis uz nākamo mirkli un iespēju ir atvērtas! Tālākais ceļš tad būs Tavas gaismas apmirdzēts. Paldies, Jēzu, par  visu, par to, ka Tu mūs saproti, piedod, atpestī! Tavos vārdos tiešām ir dzīvības spēks un patiesība, kas nemainās, bet maina visu un katru.

Vissvētais Gars, Tu visu dari jaunu. Paldies, ka tieši tad, kad paši jūtam, ka esam iztukšoti, Tu piepildi mūs un atklāj, cik gan mums ir par ko pateikties - par mūsu mīļajiem un draugiem, par mūsu Baznīcu un latvju tautu, par katru cilvēku, kas neparedzami un neizprotami nes mums svētību tieši pareizā mirklī! Svētī mūs, Tu mūžīgi dzīvais Gars! Tiešām, Kungs, vairo mūsu ticību, atjauno mūsu garu, vēlreiz atklāj mums, kā kalpojot topam dziedināti! Tu zini, cik liels nemiers plosa pasauli, cik daudzi jūtās kā bez cerības, bez drošības. Neļauj vienaldzībā vai izmisumā sasalt mūsu sirdīm - liec tām degt mīlestības liesmās! Gan jau tad ar Tēva, Kristus, un Tava Gara palīdzību un vadību izgudrosim, kā tālāk strādāt, paļauties, lemt un lūgt, mīlestībā pateicoties.  

Lai viss, ko darām un kā mēs dzīvojam, nes godu tikai Tev, Tu brīnišķīgais Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars! 

Archibīskape Lauma Zušēvica

Foto: B.Rēdmane 

Labrīt, Ādam!

Neparastas lietas notiek paradīzē! Cilvēks iekrīt dziļā miegā, un no viņa ribas top sieviete. Savāda kārtība! Ko lai par to domājam? Vai tas nav dīvaini un varbūt pat mazliet naivi? Šis sensenais stāsts nemaz nav tik dīvains un naivs, kā tas pēc pirmā acu uzmetiena var likties. Tas atstāsta notikumus, kas cilvēkus ietekmē līdz pat mūsdienām. Un mūs pārsteidz tas, ko šis svētais teksts izsaka par vīrieti un sievieti. 

Dievs lieto cilvēka ribu, lai uzrādītu to, kas īpašs šai citādajai būtnei, kura kļūs par cilvēka patiesu pārinieku un līdzinieku. Riba ir noapaļota lokā, elastīga un spēj izturēt lielu spiedienu. Un būtnei, kuru simbolizē šī riba, tiešām ir noapaļotākas ķermeņa formas nekā pirmajam cilvēkam; tai piemīt liela stabilitāte, un tā ņemta no cilvēka sāna.  

(visu rakstu lasiet šeit) 

31.oktobris - Reformācijas diena

2010.gada 23.septembrī Lutera pilsētā Vitenbergā LELBāL Virsvalde pēc svinīga brīvdabas svētbrīža dēstīja savu kociņu Reformācijas piecsimtgades parkā 

Foto: T.Rēdmanis 

Veidots ar Mozello

 .