Vasarsvētkos
Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu?
... te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. (Apustuļu Darbi 2:1-8,16-18, Jaunais Bībeles tulkojums 2012)
Mīļie kristīgie draugi, mīļie latvieši, Dieva plašajā pasaulē!
Vācu un anglosakšu vārds Vasarsvētkiem Pfingsten/Pentecostir atvasinājumi no grieķu pentekostē (hēmera) = piecdesmitā (diena), kas savukārt ir jūdu Šavuots = nedēļa, norādot uz septiņām nedēļām, 50 dienām pēc Pesaha svētkiem, mūsu Lieldienām.
Mums latviešiem nav savs atvasinātais nosaukums un apzīmējumi Vasarsvētki, vasaras svētki, vai kā jaunajā Bībeles tulkojumā minēts, Vasarassvētki, var arī nozīmēt mūsdienīgās ziedu vai puķu balles, šašliku vai "no laivas" copes sezonas atklāšana.
Vasarsvētki latviešiem arī asociējas nenoliedzami ar vasaras iesākumu, it īpaši pēc tik garas ziemas kā šogad. Beidzot daba ir atmodusies, viss zeļ un plaukst, skrien gaisā un tautas ticējumos Vasarsvētkos pārņemta daļa Jurģu dienu ieražu, kas saistās ar pieguļā jāšanu un citām izpriecām.
Un tomēr, Vasarsvētki ir kas vairāk, kā visas balles, copes, šašliki un pieguļā jāšana.
Vai tad mēs latvieši, savā laikā, nesaņēmām ne pilītes Svētā Gara, vai nebijām mājās? Domāju, ka mēs gan varam iztikt bez svētku nosaukuma norādēm, bez dienu, nedēļu skaitīšanas un tomēr varam būt Dieva Gara skarti. Vai mūsu sirmgalvji nav sapņojuši sapņus? Vai mēs nepiedzīvojām un nepiedzīvojam daļu sapņoto piepildīšanos, vai necīnāmies par saviem kalpiem un it īpaši kalponēm, mūsu mācītājiem, brāļiem, māsām, cilvēkiem? Un pravieši mums taču arī netrūkst! It īpaši pēdējā laikā to mums daudz, pie kam šis pēdējais laiks nebūt neatbilst Dieva minētām pēdējām dienām. Paldies Viņam par to!
Paldies, ka Jēzus mācekļiem Dieva Gars nāca rūkoņā, stiprā vējā, kas piepilda visu namu, kur tie sēdēja un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu.
Bet Viņš varbūt arī, kā savā laikā pravietis Elija piedzīvoja, lēna balss (1.Ķēn. 19:12b)
Kur mēs Viņu nojaušam, kur dzirdam? Kur Viņu atrodam?
Priecīgus Vasarsvētkus!
Prāvests Klāvs Bērziņš, Rīgā