Es ticu! Palīdzi man manā neticībā!
Mk 9.24 (Gada lozungs 2020.g.)

Lieldienas krīzes laikā

 Šogad Kristus Ciešanu laiks bijis tāds, kādu nekad neesam piedzīvojuši. Stundām sēžam pie datoriem, televizoru ekrāniem, telefoniem… Negribam to darīt, tomēr nevaram neskatīties, neizsekot ziņām. Ilgojamies dzirdēt kaut vienu labu ziņu, statistiku, kas liecinātu, ka briesmīgais Covid-19 spēks samazinājies. Miljoniem cilvēku visā pasaulē mēģina atbildēt uz jautājumu - kam ticēt, kam nē. Miljoniem cilvēku visā pasaulē mēģina nezaudēt cerību, pacietību un līdzjūtību. Gribas pārvarēt bailes par to, kāda būs nākotne.

Paldies Dievam, mūsu Baznīcas garīdznieki un draudžu vadības dāvina jums iespējas turēties kopā! Virtuālā pasaulē topam arvien tuvāki un cits citu iedrošinām, ka būs atkal labi, jo mums ir cerība. Šī krīze pāries. Būsim no tās mācījušies, kaut daudzi, pārāk daudzi par to būs samaksājuši visaugstāko cenu. (Visu Archibīskapes Laumas Zušēvicas rakstu lasiet šeit)

Labrīt, Ādam!

Neparastas lietas notiek paradīzē! Cilvēks iekrīt dziļā miegā, un no viņa ribas top sieviete. Savāda kārtība! Ko lai par to domājam? Vai tas nav dīvaini un varbūt pat mazliet naivi? Šis sensenais stāsts nemaz nav tik dīvains un naivs, kā tas pēc pirmā acu uzmetiena var likties. Tas atstāsta notikumus, kas cilvēkus ietekmē līdz pat mūsdienām. Un mūs pārsteidz tas, ko šis svētais teksts izsaka par vīrieti un sievieti. 

Dievs lieto cilvēka ribu, lai uzrādītu to, kas īpašs šai citādajai būtnei, kura kļūs par cilvēka patiesu pārinieku un līdzinieku. Riba ir noapaļota lokā, elastīga un spēj izturēt lielu spiedienu. Un būtnei, kuru simbolizē šī riba, tiešām ir noapaļotākas ķermeņa formas nekā pirmajam cilvēkam; tai piemīt liela stabilitāte, un tā ņemta no cilvēka sāna.  

(visu rakstu lasiet šeit) 

Trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem

Mīļie kristīgie draugi, mīļie latvieši - šis virsraksts ir mūsu, runājot digitālā valodā, "ticības informācijas sistēmas kods", kuru, tā arī ik reizes dievkalpojumā apliecinām. Nav pat konfesionālu atšķirību, par kurām būtu jāstrīdas! Varbūt tikai par veidu, kā mēs to šogad darīsim, kā svinēsim Lieldienas, senākos un vissvarīgākos kristietības svētkus. 

Digitāli? Pēc būtības kristieši Lieldienas svin, pieminot Jēzus Kristus cie­šanas, Viņa augšāmcelšanos dzīves uzvaru pār nāvi. Vecās pa­vasaŗa paražas, kas arī simbolizē dzīves pamošanos pēc gaŗas (!) ziemas, piemēram, Lieldienu zaķi un Lieldienu olas, olu ripināšana, šūpošanās un daudz citu parašu, iezagušās šai Lieldienu notikumā. Bet ciest, šaustīt vai ripināt olas un šūpoties digitāli? ...

(Visu rakstu lasiet šeit

Veidots ar Mozello

 .