Prāvesta pārskats par laika periodu no 2013. vidus līdz 2014.vidum

Nedaudz papildinot un vadoties pēc 2014. gada mudes “Dieva tuvumā man ir labi – arī svešumā”, bija gadskārtējās Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācijā apgabala mācītāju konferences virstemats. Sapulce, kā jau daudzus gadus arī iepriekš, notika Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā no 5. līdz 8. jūnijam. Konferencē pulcējās ne tikai garīdznieki, Pārvaldes locekļi un draudzes vadītāji, bet arī draudzēs aktīvi kalpojošie locekļi, lai, atskatoties uz padarīto, kopējās pārdomās kaltu nākotnes ieceres un plānotu darbu.

Konferences dalībnieki. No kreisās pirmajā rindā: diak. L. Urdze, diak. K. Amlinga, māc. Dr. I. Ķezbere-Härle, I. Vīgante, R. G. Ieviņa; otrajā rindā: Pārvaldes kasieris un LELBĀL Virsvaldes loc. P. Vīgants, I. Hackere, L. Putāne, archib. E. E. Rozītis, prāv. K. Bērziņš, I. Spriņģe, Baznīcas mūziķis I. Spriņģis, Dz. Lemberga, māc. T. Rēdmanis, K. Reichmann

Sapulces ietvaros notika gan Latviešu evaņģēliskās diakoniskās apvienības, gan Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācijā reģistrētās (labdarības) apvienības pilnsapulces, kurām, vadoties pēc Vācijas likumdošanas prasībām, jānotiek katru gadu. Šīs sapulces atspoguļo arī mūsu Baznīcas darbību, tās problēmas un nākotnes ieceres. Pārskati iesniedzami vācu valodā.

Garīdznieki. No kreisās: prāv. K. Bērziņš, archib. E. E. Rozītis, māc. Dr. I. Ķezbere-Härle, māc. T. Rēdmanis

Garīdznieku kalpošana, respektīvi, dievkalpojumu skaits beidzamajos trijos gados, nav mainījusies un atbilst mūsu iespējām, ņemot vērā finansiālos līdzekļus, kā arī attālumus. Paldies Dievam, ka nav pieaugušas mirušo izvadīšanas, kaut gan bieži vien “pirmās trimdas” draudzes locekļus pēdējā ceļā izvada arī vietējie vācu mācītāji, reizēm mums pat nezinot. Priecājamies par svētās kristības sakramentu saņēmēju, bērnu skaita pieaugumu. Šad un tad notiek arī laulības un jauniešu iesvētības. Vācijā joprojām ir iespēja jauniešiem piedalīties vietējās vācu draudzes iesvētes mācībās, kuras ilgst divus gadus, bet iesvētīties latviešu draudzē, kurai pieder vecāki vai kūmas.
Jaunie draudzes locekļi (un draudžu ciemiņi) ir arī gados jauni, līdz ar to “atjaunojas” ne tikai draudze, bet arī svētdienas skoliņas. Vietumis, šīs skoliņas ir vienīgā iespēja jauniebraucēju ģimeņu bērniem tikties ar latviešu bērniem, un vecāki, pārsvarā mātes, uzņemas skolotāju lomu. Sakarus un padomus mēdz meklēt jaukto laulību pāri, lai bērniem, augot vietējā vidē, nezustu mātes valodas prasmes un latviskā vide.

Dievkalpojums Hamburgas draudzē

Atkarībā no garīdznieku iespējām notiek arī slimo un gados vecāku draudžu locekļu apciemojumi un mājas svētbrīži.

Diakone Laima Urdze kristībās Bekhofas draudzē

Kristības Manheimas-Ludvigshāfenas draudzē. N. Folveilers ar vecākiem un kūmām, archib. E. E. Rozītis

 

Īpaša vieta un kalpošana ir mūsu mācītāju “tuvo ārzemju” – Beļģijas, Nīderlandes, nu arī Luksemburgas – draudžu locekļu dvēseļu kopšana. Beļģijā un Nīderlandē kopš pirmās trimdas sākuma gadiem pastāvējušas latviešu draudzes. Latvijas valstij kļūstot par Eiropas Savienības dalības valsti 2004. gadā, Briselē pieauga latviešu skaits, bet ne tikai Briselē vien, arī Luksemburgā, kur pirmais dievkalpojums latviešu valodā notika 2014. gada 22. februārī. Aizgājušajos gados Briselē caurmērā notikuši pieci dievkalpojumi gadā un divi ekumeniski – Lommeles karavīru kapsētas un Latvijas valsts svētku svētbrīži. Dievkalpojumus un svētbrīžus kuplina Briseles ansamblis “Ugunis”, kuri piedalījās arī 2014. gada konferencē Annabergā, Vācijā.

Ansamblis “Ugunis” Annabergā

Finansiālu iemeslu dēļ Nīderlandē pašreiz dievkalpojumi nenotiek.
Kādreizējās, tā sauktās, demokrātiskās Vācijas, tātad valsts austruma daļa, joprojām ir mūsu rūpju bērns. Berlīnes draudze, tās dzīve attīstās un dod gan latviešu tūristiem, gan Berlīnē un apkaimē strādājošajiem iespēju iesaistīties draudzes dzīvē, vai arī tikai piedalīties dievkalpojumos latviešu valodā.
Rīgas Evaņģēliskā draudze un mācītājas Ievas Puriņas ordinācija 2014. gadā Latvijā izraisīja lielu interesi un pozitīvas, kā arī negatīvas atsauksmes. Jau kopš draudzes dibināšanas brīža jaunā mācītāja kalpo kopā ar mācītāju Klāvu Bērziņu un atvieto viņu pēc vajadzības. Draudze kalpo visiem – gan Latvijas, gan klaida latviešiem, kā viens otrs joprojām dēvē ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus. Labdarības darbā esam palīdzējuši Rugāju pagasta pamatskolas skolēniem, dāvinot pirmklasniekiem somas ar vajadzīgajām burtnīcām un grāmatām, ziedojot Kandavas internāta skolēnu uzturam un Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas draudzes zupas virtuvei.

Rugāju pamatskolas skolēni ciemojas Rīgas Evaņģēliskajā draudzē

Rīgas Evaņģēliskās draudzes dievkalpojumi līdz šim notika Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet Ievas Puriņas ordināciju gan nācās noturēt Metodistu baznīcā Akas ielā, jo Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes vadība nevēlējās, lai tā notiktu viņu dievnamā. Tā nu arī turpmāk Rīgas Evaņģēliskās draudzes dievkalpojumi, turpmāk notiks tikai katra mēneša otrajā svētdienā pulksten 13:00, Latvijas Apvienotā Metodistu baznīcas Rīgas 1. draudzes dievnamā, Akas ielā 13, Rīgā.
Tā dzīvojam un kalpojam Latvijā un ārpus tās… jo Dieva tuvumā mums ir labi Latvijā un svešumā.


Klāvs Bērziņš, prāvests


Veidots ar Mozello

 .