Prāvesta pārskats par laika periodu no 2014. vidus līdz 2015.vidum

Kā katru gadu, mūsu Baznīcas dzīves aizgājušos notikumus un nākotnes redzējumus apspriedām apgabala gadskārtējā mācītāju konferencē un Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācijā XVIII sinodē Annabergā no 2015. gada 14. līdz 17. maijam. Virstemats sanāksmēm bija gada lozunga vārdi: “Pieņemsiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu!” (Rm 15:7) Sanāksmē pulcējās ne tikai garīdznieki, draudzes priekšnieki, sinodāļi vai Pārvaldes locekļi, bet arī viesi no Vācijas, Zviedrijas un Latvijas, kopumā vairāk par 40 dalībniekiem.

Sinodes dalībnieki

Ja senāk diskutējām par dzīves un ticības praksi un pieredzi mūsu (savā laikā vēl patvēruma zemēs) mītņu zemēs, tad tagad meklējām iespējas un veidus, kā savā laikā guto nodot tālāk, jo mūsu ārpus Latvijas Baznīcas eksistence pierāda prakses un dzīvesveida pareizību. Nenoliedzami, visu varēja un var darīt vēl pareizāk un labāk! Starplaikā arī ticīgo skaitu normālo fluktuāciju izlīdzina, respektīvi, palielina, latviešu t.s. izbraucēji (Latvijā bieži lietots termins darba meklējumos aizbraukušajiem cilvēkiem, jo ne visi ir etniskie latvieši). Pēc vācu valdības oficiālās statistikas  (Statistisches Bundesamt), Vācijā dzīvo (uz 2014. gada 31. decembri) 27 752 latvieši. Tik daudz kā vēl nekad kopš izceļošanas pēc Otrā pasaules kara.

Sinodes dalībniekus uzrunā archib. L. Zušēvica

Draudžu skaitā nav notikušas graujošas izmaiņas. Skaits samazinājies par vienu draudzi - Augsburgas draudze pārgāja Minchenes draudzes sastāvā. Par jaunpienākušiem varētu minēt Luksemburgas latviešu luterāņus, kuri vēl nav izveidojuši savu draudzi, bet kuri Eglise Protestante du Luxembourg Trīsvienības baznīcā jau divas reizes pulcējušies uz dievkalpojumu. 

Garīdznieku skaitu papildina jaunpienākušais mācītājs Rinalds Gulbis (ordinēts 2015. gada 31. janvārī), kurš no 2015. gada oktobra sāks kalpot mūsu Baznīcā Vācijā, aprūpējot galvenokārt draudzes Rainas upes ielejas reģionā, no Frankfurtes līdz Freiburgai pakāpeniski aizstājot emeritūrā aizgājušo archibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti.


Latviešu Evaņģēliski luteriskajā Baznīcā Vācijā kalpo:

un, protams, Baznīcas Vācijā XVIII sinodē apstiprinātās Pārvaldes un Revīzijas komisijas locekļi.

Minsteres draudzes Svētdienas skolas bērni ar skolotājām Bogiju un Dinu

Hamburgas latviešu un Volfsburgas vācu draudzes kopējs laulību dievkalpojums. No kreisās vidū: vācu dr. māc. H. Keitel, māc. T.Rēdmanis

Draudzēs pagājušajos gados notikušie dievkalpojumi un svētdarbības:

  2011201220132014
 Dievkalpojumi  102100 102 106 
 Kristības/Iesvētības  6 9 20 15
 Laulības  - - 1 -
 Izvadīšanas 11 10 4 10


Visvairāk draudzes Vācijā aprūpējis archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis, mācītājām Dr. Ilzei Ķezberei-Härle un Ilzei Druviņai asistējot, un diakone Laima Urdze.

Kafijas galds pēc Manheimas-Ludvigshafenas draudzes dievkalpojuma. No kreisās archib. emer.E. E. Rozītis

V. un H. Abiki

Paldies Sinodes neoficiālajiem dalībniekiem – gan no Latvijas atbraukušajiem, gan mītņu zemē Vācijā dzīvojošajiem – par viņu ieguldījumu mūsu visu ticības un turpmākās draudzes dzīves veidošanā, ievērojot ieceres, vēlmes un arī Latvijā gūtās pieredzes Svētdienskolās, diakonijā un “parastā” dvēseļu kopšanā, un dzīvē, tādējādi “pieņemot cits citu, kā Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu”.

Lieldienas Berlīnē

Rīgas Evaņģēliskā draudze (RED)
Draudzes locekļu skaits mazliet pieaudzis (±) 85, turklāt jāpiemin, ka dievkalpojumus vasaras laikā apmeklē daudzi mūsu “ārpus Latvijas” latvieši, LELBĀL draudžu locekļi.
Vācijas pārskatā minētajā laika posmā, no 2011. līdz 2014. gadam, kristīti un iesvētīti 40 bērni un pieaugušie. Izvadīti 24 mirušie, pie kam ne visi bija RED locekļi vai kādreizējie trimdinieki. 

Pārmaiņas izraisīja Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes vadības lēmums RED uzteikt telpu lietošanu. Par iemeslu tika minēta telpu nepieciešamība savas draudzes vajadzībām, bet patiesais iemesls, manuprāt, ir LELBĀL sieviešu ordinācijas prakse, šajā gadījumā – RED mācītājas Ievas Puriņas ordinācija. 

Atrasta jauna mājvieta Apvienotās Metodistu Baznīcas 1. draudzes dievnamā Akas ielā 13 Rīgā. Metodistu draudzes paspārnē arī radusies sadraudzība ar dievnama īpašniekiem un tur mājvietu atradušajām citu konfesiju vai kustību draudzēm, piemēram, ar Rīgas Reformātu draudzi un gluži jauno Communitas International Church of Riga. 

Draudzes dievkalpojumi notiek katra mēneša otrajā svētdienā plkst. 13:00. Pēc dievkalpojuma - sadraudzība pie tases kafijas. Draudzē joprojām darbojas Svētdienas skola, un draudze pūlas no mazuma dot tiem, kam ir vēl mazāk. 

Tieša sadarbība ar LELB vai kādu no draudzēm joprojām nenotiek, toties izveidojusies sadarbība ar Toronto Sv. Andreja draudzi. 

Īpaši notikumi, par kuriem ziņoja gan laikraksti, gan digitālie mediji, bija bīskapes emerita Jānas Jērumas-Grīnbergas ievešana kapelānes amatā anglikāņu Sv. Pestītāja draudzē Rīgā 2015. gada 4. janvārī un mācītāju Guntara Rēboka un Rinalda Gulbja ordinācija. Rinalda ordinācijā 2015. gada 31. janvārī Sv. Jāņa baznīcā piedalījās LELB arhibīskaps Jānis Vanags, Pasaules luterāņu federācijas prezidents Dr. Munib A. Younan un PLF Eiropas sekretāre mācītāja Dr. Eva-Sibylle Vogel-Mfato.

Svarīgs notikums Latvijā – 2015. gada 22. martā Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze pieņēma vēsturisku lēmumu. Pilnsapulcē balsojot, tā izteica vēlēšanos pievienoties Latvijas Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL). No 94 draudzes locekļiem pilnsapulcē piedalījās 52. 27 draudzes locekļi ar rakstisku pilnvaru bija pilnvarojuši kādu no 52 draudzes locekļiem pārstāvēt viņu. Balsojuma rezultāti par iestāšanos LELBĀL: par – 77, pret – neviens, atturējās – 2.

Ordinācijas dievkalpojumā mācītāju Rinaldu Gulbi svētī PLF prez. Dr. M. A. Younan. Kreisajā pusē: LELB arhib. J. Vanags, LELBĀL archib. E. E. Rozītis; labajā pusē: prāv. I. Graufelde, prāv. K. Bērziņš, Vācu ev. lut. Baznīcas Latvijā māc. M. Schoch

Klāvs Bērziņš, prāvests, Rīgas Evaņģēliskās draudzes mācītājs

Veidots ar Mozello

 .