Būt ceļā!

Būt ceļā, staigāt, klejot, apceļot – migrare – svešu kultūru reģionos, sens, bībelisks notikums, bet vienlaikus atkal jauns un aktuāls. Tā varētu raksturot mūsu brīvību atgūtās Latvijas un ārpus tās notiekošo pēdējos gados, kaut tas būtu tikai viens notikums no daudziem.

Jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus. (Efez.2:19-20) bija mūsu kārtējās mācītāju apgabalā konferences temats, kuru ļoti iejūtīgi Bībeles darbā izskaidroja mūs mīļā māsa Dr. Ilze Ķezbere.

Par vācu baznīcas dienu norisi un tematu „Tur būs arī tava sirds”. (Mat.6:21b) savukārt runāja mūsu Berlīnes draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis. Paldies arī DV nama „Bērzaines” un vietējas draudzes vadībai, Mārai un Guntim Laidiņiem, par konferences dalībnieku laipnu uzņemšanu un latviskiem cienastiem.

Aizgājušais darbības gads noritēja bez īpašiem notikumiem, kā parasti kalpojam dievnamos, mājās, slimnīcās – kristījām, laulājām un mūžībā izvadījām mums uzticētos latviešus.

Pēc mūsu ilggadējās Minchenes draudzes priekšnieces un baznīcas pārvaldes revidentes Grotiņa kundzes aiziešanu mūžībā, Minchenes draudzes vadību uzņēmās jau gados, bet tomēr jauni, kādreizējie trimdinieki, Agris Zveja, Uldis Grasis un Mārtiņš Bērziņš. Paldies Grotiņa kundzei par viņas kalpošanu un paldies arī jaunajai draudzes vadībai par uzņemšanos.

Nācās pārtraukt Ķelnes-Vesthovenas un Menchengladbachas draudžu darbību un atlikušos draudzes locekļus pulcinām tuvajā Diseldorfas draudzē. Bez garīgas aprūpes Vācijā nepaliek neviens, jo dzīvojot un strādājot (un baznīcas nodevas maksājot!) ikviens tiek ieskaitīts vietējās vācu draudzēs.

Priecājamies, ka ar Manhaimas draudzes pārvietošanos uz Ludvigshafenu  un Berlīnes draudzes tapšanu radušās divas „jaunas” draudzes.

Ko un kā darīt, lai cilvēkos modinātu apziņu, ka sekojot Jēzus Kristus aicinājumam, pieņemt visus, mīlēt Dievu pāri visam un savus tuvāko, kā sevi pašu , mēs nebūsim ne svešinieki, ne piedzīvotāji!

Eiropas darba tirgū sākot ar 2011. gada 1. maiju arī latvieši Eiropas darba tirgū var brīvi pārvietoties un strādāt, un, tā kā Īrijas darba tirgus vairs nav tik spožs un pievilcīgs, tas varētu izraisīt mazu „tautas staigāšana” ar visām tīri cilvēciskām un sociālām problēmām.

Sagatavosimies! Jozīsim arī mēs gurnus un asināsim prātus, lai vienotiem spēkiem palīdzētu tiem, kam „laime” nesmaida un kas nonākuši grūtībās. Apzināsimies, ka vieni to nespēsim, bet gan sadarbojoties ar vietējām vācu sociālām iestādēm un baznīcas diakoniju.

Un pāri visam teiksim un slavēsim Dieva žēlastību un Viņa mīlestību, netapdami par svešiniekiem un piedzīvotājiem, lai mūsu dzīves stūrakmens paliktu Jēzus Kristus.