Latviešu Evaņģeliski Luteriskās Baznīcas Vācijā Darbības noteikumi

I Vispārējie noteikumi 

1. Latviešu Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Vācijā 1) turpmāk lietots saīsinājums (Baznīca ) pastāv ticībā uz Trīsvienīgo Dievu, uzskatot Vecās un Jaunās Derības kanoniskos rakstus par savu dzīves un mācības pamatu un atzīstot kā Svēto Rakstu paskaidrojumu kristīgās baznīcas vēstures gaitā radītās: Apustuļu, Nlkejas un Atanāzija ticības apliecības, nepārgrozīto Augsburgas konfesiju, Mārtiņa Lutera Mazo katķismu un citus Vienprātības grāmatā "Liber Concordiae" sakopotos rakstus. 

2. Paļaujoties uz sava Kunga žēlastību, viņa grib būt dzīva Viņa apliecinātāja baznīca savā vidē. 

3. Baznīca apvieno latviešu evaņģēliski luterticīgās draudzes un dievvārdu kopas, kas darbojas Vācijas Federatīvā Republikā, un tās kaimiņvalstīs, kā Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā. 

4. Baznīca ir Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Pasaulē reģionālā sastāvdaļa. Savā iekšējā dzīvē tā ir autonoma, cik tālu tas neskar virsvaldes un archibīskapa kompetences. 

5. Tā atzīst Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas 1928. gadā izdoto satversmi un Latvijas Evaņģeliski Luteriskās Baznīcas Pasaulē Darbības NOTEIKUMUS, kas pieņemti 2021. gada augusta LELBP sinodālajā balsošanā, tās aktuāli spēkā esošā redakcijā. 

II Draudzes un dievvārdu kopas 

6. Baznīcas mazākās vienības ir draudzes un dievvārdu kopas. Tās veido ev. luterticīgi latvieši, kas dzīvo tajā apgabalā jeb kuriem vēsturē dibinātas attiecības ar tām. Lai sekmīgāk darbotos, vairākas kopas var apvienoties vienā draudzē. 

7. Draudzē un/vai dievvārdu kopā darbojas kā lēmēju un izpildu orgāni: Draudzes locekļu sapulce, draudzes valde, vai draudzes pārstāvis un revīzijas komisija, vai revidents. 

8. Draudzes locekļu sapulci vismaz ik pa 3 gadiem reiz sasauc draudzes valde. Dievvārdu kopas sapulci vismaz ik pa 3 gadiem reiz sasauc tās pārstāvis. Sapulce izziņojama vismaz 3 nedēļas pirms tās sanākšanas. Draudzes locekļu sapulcei ir sekojošie pienākumi un tiesības: 

     a) apstiprināt draudzes valdes darbību ar finanšu pārskatu, 

     b) ierosināt un izlemt draudzes Darbības plānu, 

     c) ierosināt un iepriekš apspriest draudzes un Baznīcas dzīves jautājumus, kuŗu galīgā izšķiršana piekrīt Baznīcas virsvaldei, sinodei vai pārvaldei.  

     d) ievēlēt draudzes valdi, revīzijas komisiju, nosakot arī to locekļu skaitu. Draudzes pārvaldes orgānus draudzes locekļu sapulce ievēl ar vienkāršu balsu vairākumu. 

Draudzes locekļu sapulce ir pilntiesīga pie katra sanākušo skaita. Dievvārdu kopu sapulcēm ir līdzīgi pienākumi, tiesības un kārtība kā draudzes locekļu sapulcēm. 

8. Draudzes/dievvārdu kopas valdi/pārstāvi 3 līdz 5 locekļu sastāvā uz 3 gadiem ievēl draudzes/dievvārdu kopas locekļu sapulce. Valdē var ievēlēt iesvētītus, pilngadīgus draudzes locekļus. Valde no sava vidus izvēl draudzes/dievvārdu kopas priekšnieku (pārstāvi), kasieri un sekretāru. Ievēlēto draudzes/dievvārdu kopas valdi apstiprina Baznīcas pārvalde. Pie draudzes/dievvārdu kopas valdes un padomes ar balsstiesībām pieder arī draudzes mācītājs, bet amatos viņu ievēlēt nevar. 

Draudzes valdes, dievvārdu kopas sēdes pēc vajadzības sasauc draudzes priekšnieks/ dievvārdu kopas pārstāvis, ja tas ir aizkavēts, tad priekšnieka uzdevumā viens no draudzes valdes/dievvārdu kopas locekļiem. Draudzes/dievvārdu kopas valde ir lemttiesīga, ja ir sanākusi vismaz puse no tās locekļiem. Draudzes/dievvārdu kopas valdes/pārstāvju uzdevums ir: 

     a) rūpēties par draudzes/dievvārdu kopas dzīvi,

     b) ar savu līdzdarbību sekmēt draudzes garīgo apkopšanu, 

     c) vest draudzes/dievvārdu kopas locekļu sarakstus un apzināt apkārtnē dzīvojošos ev. luterticīgos latviešus, 

     d) vākt līdzekļus draudzes/dievvārdu kopas darba izvešanai un citām mūsu Baznīcas vajadzībām, 

     e) īstenot Baznīcas virsvaldes, archibīskapa, sinodes un pār valdes lēmumus un norādījumus 

9. Draudzes/dievvārdu kopas locekļu sapulce ievēl uz 3 gadiem revīzijas komisijas locekļus, mazās draudzēs un dievvārdu kopās 1 revidentu. Revīzijas komisija izvēl no sava vidus tās priekšnieku. Revīzijas komisijas vai revidenta uzdevums ir vismaz reizi gadā revidēt valdes darbību, kases stāvokli un grāmatvedību. 

III Baznīcas pārvaldes orgāni  

10. Baznīcas pārvaldes orgāni ir sinode, pārvalde un revīzijas komisija. 

11. Sinodei pieder augstākās lēmēja tiesības baznīcas lietās, izņemot tos jautājumus, kuŗu izšķiršana piekrīt archibīskapam vai Baznīcas virsvaldei. 

Sinodē ar balsstiesībām piedalās archibīskaps, Vācijā dzīvojošie Baznīcas virsvaldes locekļi, Baznīcas pārvaldes un revīzijas komisijas locekļi, tās aktīvie mācītāji/as, vikāri/es un diakoni/es, kā arī pa vienam draudžu delegātam no katra iecirkņa. 

Pārvalde sasauc kārtējās sinodes vismaz ik pa 3 gadiem.  

Ārkārtējās sinodes sasaucamas, ja to pieprasa Baznīcas virsvalde revīzijas komisija vai trešā daļa no Baznīcā ietilpstošām draudzēm. 

Sinode izziņojama, minot paredzēto dienas kārtību, vismaz 4 nedēļas pirms tās sanākšanas. 

Sinode ir pilntiesīga pie katra dalībnieku skaita. 

Sinodes sēdes vada tās balsstiesīgo dalībnieku ievēlēts prezidijs sinodes vadītājs, vadītāja vietnieks un 2 protokolisti. 

Sinode pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumu par Darbības noteikumu grozījumiem. 

Sinodes uzdevumos ietilpst: 

     a) nospraust Baznīcas darba vadlīnijas, 

     b) noklausīties, apspriest un pieņemt Baznīcas pārvaldes un revizijas komisijas ziņojumus kā arī finanšu pārskatu, 

     c) sniegt ierosinājumus archibīskapa un Baznīcas virsvaldes darbam, 

     d) noteikt draudžu minimālos maksājumus Baznīcai, 

     e) ievēlēt pārvaldes priekšnieku - prāvestu, 

     f) ievēlēt pārvaldes locekļus un revīzijas komisiju uz 3 gadiem, 

     g) grozīt Baznīcas Darbības noteikumus. 

Pārvaldes priekšnieku - prāvestu, pārējo pārvaldi un revīzijas komisiju, pēc ievēlēšanas, apstiprina Baznīcas virsvalde. 

12. Baznīcas pārvalde sastāv no pārvaldes priekšnieka - prāvesta, 2 garīgiem un 2 laicīgiem locekļiem. Tie izvēl no sava vidus pārvaldes priekšnieka garīgo vietnieku, laicīgo vietnieku, kasieri un sekretāru. 

Pārvaldes uzdevumos ietilpst: 

     a) rūpēties par latviešu evaņģēliski luterisko draudžu/dievvārdu kopu dzīvi Vācijā un tās kaimiņvalstīs 

     b) izpildīt Baznīcas virsvaldes, archibīskapa un sinodes lēmumus, rīkojumus un norādījumus, 

     c) dot rīkojumus, norādījumus un paskaidrojumus draudžu valdēm, dievvārdu kopu pārstāvjiem, Baznīcas ordinētiem un neordinētiem darbiniekiem, 

     d) izdarīt vizitācijas draudzēs un dievvārdu kopās, 

     e) apstiprināt jaunas draudzes vai dievvārdu kopas, 

     f) apstiprināt draudžu un dievvārdu kopu valdes un pārstāvjus 

     g) pieņemt un atlaist darbiniekus darbam Vācijā, jeb arī ierosināt to darīt VLELK, kura izveidota pēc EKD (Evangelische Kirche in Deutschland) prasības 1) 

     h) pārstāvēt Baznīcu Vācijā un citur,  

     i) pēc mācītāju iesniegtiem ziņojumiem sastādīt gada pārskatus par Baznīcas darbu, 

     j) uzstādīt Baznīcas budžetu, 

     k) rūpēties par dažādu sanāksmju un citu Baznīcas sarīkojumu noturēšanu, 

     l) sasaukt sinodi, uzstādot tās dienas kārtību, 

     m) pārvaldīt Baznīcas mantu un līdzekļus, 

     n) rūpēties par garīgo literatūru un citiem palīglīdzekļiem draudzes darbam, 

     o) rūpēties par atbalstu trūkumā nonākušiem draudžu locekļiem, ja vietējās draudzes nespēj palīdzēt, jeb arī ierosināt to darīt Latviešu Evaņģēliskai Diakoniskai Apvienībai 1). 

     p) sevišķiem uzdevumiem nozīmēt īpašus referentus. 

Pārvaldes sēdes ir pilntiesīgas, ja viņās piedalās pārvaldes priekšnieks, vai, viņam klāt neesot, priekšnieka vietnieks un vēl vismaz 2 pārvaldes locekļi. Sēdes sasauc pārvaldes priekšnieks. 

13. Revīzijas komisija izvēl no sava vidus komisijas priekšnieku. Viņas uzdevums ir vismaz reizi gadā revidēt pārvaldes darbību, kases stāvokli un grāmatvedību. 

IV Baznīcas garīgie darbinieki  

A Ordinētie darbinieki, 

 Ordinētie darbinieki ir mācītāji un diakoni, abu dzimumu. 

14. Draudžu garīgo dzīvi vada ordinētais darbinieks. Viņa amata pienākumus noteic Vecās un Jaunās Derības Svētie raksti un to izskaidrojums Evaņģēliski - Luteriskās baznīcas simboliskās grāmatas. Ordinētajam darbiniekam jācenšas pēc labas sadarbības ar savām draudzēm un to vadītājiem, kā arī ar citiem ordinētiem darbiniekiem un baznīcas vadību, paturot prātā, ka galējā atbildība ir Dieva priekšā. Viņam ir jāievēro Baznīcas satversme un tās Darbības noteikumi. 

Rīkojumus un norādījumus viņš saņem no sava prāvesta, pārvaldes, sinodes, archibīskapa un virsvaldes. Par savu darbību viņš atbild šiem saviem priekšniekiem. 

15. Ikvienam, kas vēlas Latviešu Ev. Lut. Baznīcā Vācijā iegūt mācītāja tiesības, ir jāiesniedz pārvaldei dzīves apraksts, norādot uz savu garīgo attīstību, kristīšanas un iesvētīšanas apliecības un apliecību par studiju sekmīgu nobeigšanu evaņģēliskās teoloģijas fakultātē vai kādā citā mācību iestādē ar līdzīgu kvalifikāciju. Tiem, kas vēlas iegūt diakona tiesības, jāvadās pēc spēkā esošajiem Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Pasaulē Darbības noteikumiem. Kandidāta izvēle, pārbaude un ordinācija notiek saskaņā ar spēkā esošajiem LELBP Darbības noteikumiem. 

16. Ordinētajam darbiniekam vismaz reizi gadā ir jāiesniedz prāvestam ziņojums par savu darbu un par viņa apkalpoto draudžu stāvokli, tāpat arī ceļa naudu norēķini pēc pārvaldes norādījuma.  

17. Ja ordinētais darbinieks, vai nu, izlietojot savu atvaļinājumu, pildot citur kādus sevišķus pienākumus, vai kāda cita iemesla dēļ ilgāk par 3 dienām atstāj savas draudzes, viņam ir jāgādā, lai cits viņu atvieto un jāziņo par to savam prāvestam. Ordinētā darbinieka Darbības apgabalus nosaka pārvalde, uzklausot šī apgabala draudžu valdes. 

18. Ordinētais darbinieks var emeritēties, ja viņš ir sasniedzis valstī noteikto pensījas vecumu. Uz paša vēlēšanos ar pārvaldes piekrišanu viņš var savu darbu turpināt arī pēc šīs noliktās vecuma robežas sasniegšanas. 

19. Prāvests. Baznīcas garīgās dzīves vadītājs Vācijā ir prāvests, kam piekrīt arī pārvaldes priekšnieka amats. Viņš ir mācītāju un citu garīgo darbinieku tuvākais priekšnieks un padomdevējs. Prāvests sasauc mācītāju, diakonu un apgabala konferences, archibīskapa uzdevumā ieved mācītājus amatā, saņem no mācītājiem ziņojumus un sniedz tiem rīkojumus un norādījumus. Viņš ir arī starpnieks nesaskaņu gadījumā draudžu, viņu vadības un darbinieku starpā. Viņš uztur sakarus ar Evaņģēliskās Baznīcas Vācijā vadību, kā arī ar citiem vācu un internacionāliem baznīcas orgāniem; ja tas citādi izkārtots, tad sakaru uzturēšanai arvien jānotiek saziņā ar prāvestu. 

20. Ja prāvests slimības vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt savus amata pienākumus, viņa vietā stājas pārvaldes priekšnieka garīgais vietnieks. 

B Neordinētie darbinieki  

23. Neordinēto garīgo darbinieku tuvākais priekšnieks un padomdevējs ir tas ordinētais darbinieks, kuŗa iecirkni viņi darbojas. Ja neordinēto garīgo darbinieku pārvaldes noliktais uzdevums ir vairākos iecirkņos vai visā Vācijas Baznīcā, tad viņu tuvākais priekšnieks ir prāvests. Neordinētie garīgie darbinieki, tāpat kā ordinētie, strādā saskaņā ar Baznīcas satversmi un noteikumiem, kā arī saskaņā ar archibīskapa, virsvaldes, sinodes, pārvaldes norādījumiem un instrukcijām. V Darbības noteikumu grozīšana 

24. Baznīcas noteikumus var grozīt tās sinode ar 3/4 balsu vairākumu. Noteikumu grozījumu projekti sagatavojami un izsūtāmi sinodes dalībniekiem vismaz 1 mēnesi pirms sinodes sanākšanas un liekami sinodes darba kārtībā. 

VI Apstiprināšana 

25. Šie Darbības noteikumi un to grozījumi pieņemti Latviešu Evaņģeliski Luteriskās Baznīcas Vācijā XX sinodē, 2021. gada 30. augustā, Annabergā.  

Pielikums 

Vācijā darbojās  

A. Latviešu Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Vācijā, pēc šiem Darbības noteikumiem 

B. Lettischer Evangelischer Diakonieverein (Latviešu Evaņģēliskā Diakoniskā Apvienība, saīsināti LEDA). Tās balstiesīgie locekļi tiek arvien nozīmēti no Baznīcas Sinodes – laikam līdz nākošai sinodei. Revīzija notiek no LEDA pašievēlētas revīzijas komisijas pēc LEDA statūtiem. Turklāt katrus trīs gadus to revidē vācu valsts finanšu iestādes. 

 C. Biedrība “Lettische Evangelisch Lutherische Kirche in der Bundesrepublik Deutschland e. V.” Tās vadība tika ievēlēta un tās locekļi nozīmēti Vācijas 2009. gada sinodes laikā. Kopš tā laika tā darbojas patstāvīgi pēc saviem statūtiem, bez tā, ka kāda instance ārpuses tās varētu tās locekļus ievēlēt vai atcelt. Vai un kā notiek biedrības iekšēja revizija, tā ir biedrības iekšēja lieta. Par lietu korektu kārtošanu gādā nodokļu konsultants, Esslingenā. Ik gadus to pārbauda Evangelische Kirche in Deutschland Oberrechnungsamt, jo visam jānotiek pēc viņu priekšrakstiem. Turklāt katrus trīs gadus to revidē vācu valsts finanšu iestādes.