Bet nebija cilvēkam palīga, kas viņam atbilstu un būtu tam līdzās. Un Kungs Dievs lika cilvēkam krist dziļā miegā. Tad viņš izņēma vienu no viņa ribām un to vietu aizdarīja ar miesu. Un no ribas, ko viņš bija ņēmis no cilvēka, Kungs Dievs darināja sievieti un atveda viņu pie cilvēka. Un cilvēks sacīja: Šī tiešām ir miesa no manas miesas un kauls no mana kaula! Tāpēc lai to sauc par vīreni (= sievu), jo no vīra tā ņemta! Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa.” (1. Mozus 2,20-24*)

Labrīt, Ādam!

Neparastas lietas notiek paradīzē! Cilvēks iekrīt dziļā miegā, un no viņa ribas top sieviete. Savāda kārtība! Ko lai par to domājam? Vai tas nav dīvaini un varbūt pat mazliet naivi?
Šis sensenais stāsts nemaz nav tik dīvains un naivs, kā tas pēc pirmā acu uzmetiena var likties. Tas atstāsta notikumus, kas cilvēkus ietekmē līdz pat mūsdienām. Un mūs pārsteidz tas, ko šis svētais teksts izsaka par vīrieti un sievieti.
Dievs lieto cilvēka ribu, lai uzrādītu to, kas īpašs šai citādajai būtnei, kura kļūs par cilvēka patiesu pārinieku un līdzinieku. Riba ir noapaļota lokā, elastīga un spēj izturēt lielu spiedienu. Un būtnei, kuru simbolizē šī riba, tiešām ir noapaļotākas ķermeņa formas nekā pirmajam cilvēkam; tai piemīt liela stabilitāte, un tā ņemta no cilvēka sāna.
Ne no cilvēka galvas, lai tā sevi nepaaugstinātu pār viņu, nedz arī no cilvēka kājām, lai tā nebradātu pa otra dvēseli. Nē, materiāls cilvēka līdzinieces radīšanai ņemts no sāna. Šīm abām būtnēm paredzēts iet pa dzīvi līdzās, sānu pie sāna, vienā līmenī. Sievas pakļaušana vīram nav nekas sākotnējs, tas ir grēka lāsts, kurš aprakstīts turpat divas nodaļas tālāk. Pirmajā nodaļā par šo pašu tēmu tikai rakstīts: Viņš radīja cilvēku – vīrieti un sievieti. Un abiem viņš uztic atbildību par Zemi, liek gādāt un rūpēties par visu radību uz tās. Vārdi pakļaut un valdīt, kuri lietoti mūsu Bībeles tulkojumos, skan pārlieku militāri un tikai nepilnīgi atbilst ebreju vārdiem, kuri lietoti šai vietā.
Tulkojot Bībeli, Mārtiņš Luters 18. pantā ieviesa vārdu palīgs: Es darīšu viņam palīgu, kas atbilstu viņam.” Oriģinālā te lietots vārds palīdzība – tas pats vārds, kurš bieži sastopams psalmos: No Dieva nāk man palīdzība!” (Ps 62,2) Tātad sieviete nav domāta kā palīdzīga asistente ar baltu priekšautiņu, tā radīta par līdzinieku, par īstu partneri, kas dzīvei nepieciešama, bez kuras cilvēks būtu bezpalīdzīgs un nolemts bojāejai.
Šai vietā mēs pārsteigti apstājamies, redzot, ka stāsts 1. Mozus grāmatā mums vēstī atziņu, kas cilvēkiem ataususi tikai 20. gadsimtā, proti, ka katrā vīrietī ir arī kaut kas sievišķīgs – šī lokanā riba, un katrā sievietē ir arī kaut kas no vīrieša, jo no vīrieša viņa nāk.
Katram vārdiņam šai rakstu vietā ir nozīme: tikai pēc sievietes radīšanas tekstā parādās vārds vīrietis, pirms tam to meklējam veltīgi. Un tas ir pilnīgi likumsakarīgi un pareizi. Jo vīrietis sevi kā tādu apzinās tikai pretstatījumā sievietei, un sieviete apzinās sevi kā tādu tikai pretstatījumā vīrietim.
Par dziļu miegu mēs lasām, un tas Bībeles valodā nozīmē: Uzmanību! Te nāk īpaša atklāsme! Par dziļu miegu mēs pēc tam atkal lasām tikai stāstā par Dieva derības slēgšanu ar Ābramu.
Dziļš miegs! Uzmanību! Dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Tātad: labrīt, Ādam, tu cilvēks, kas tapis par vīrieti caur Ievu. Labrīt, cilvēk! Atstāj savu vientuļo dzīvi un rēķinies ar brīnumu!
Nu viena otrai pretī stāv divas cilvēciskas būtnes, no vienas puses ļoti līdzīgas: Šī tiešām ir miesa no manas miesas!” izsaucas par vīrieti tapušais cilvēks, un ar to atzīst, ka jūt kādu slepenu pievilkšanas spēku, kuram grūti pretoties. Reizē šīs būtnes, kuras var kļūt par vienu miesu, tik ļoti atšķiras viena no otras, ka dzīve paliek spriedzes un pretrunu pilna. Kā trūkst vīrietim, tas ir sievietei. Un kā nav viņai, tas ir viņam.
Dievs, paldies tev par tava vārda neticamo bagātību!

Albrehts Gralle
Tulkojusi Lilija Tenhāgena



Oriģināls:
Albrecht Gralle, Guten Morgen, Adam!, aus: Hartmut Steeb (Hrsg.), Gottes verborgene Helden
© 2010 SCM-Verlag GmbH & Co. KG, Witten
Publicēts ar autora un izdevniecības atļauju.
Veröffentlicht mit freundlicher Genehmigung des Autors und des Verlags.
*pārfrāzējums – L. T.

Veidots ar Mozello

 .