Arhibīskapes Laumas Zušēvicas Adventa pārdomas, tuvojoties Ziemassvētkiem

Ak Svētā nakts,
sniedz katram savu miera skūpstu,
Kad debesis ar zemi vienojas,
No mūžības pa zvaigžņu gaismas kāpnēm,
Kad mīlestība zemei tuvojas.
(V. Lācekle)
Kad debesis ar zemi vienojas, cilvēce pamazām manīja, ka Vārds bija
tapis miesa un Dievs Pats no mūžības bija nācis virs zemes pie cilvēkiem. Pie
mums, kas ilgojās vēlreiz ticēt kā bērni tic, izbrīnā vērot debesis un
ieraudzīt to vienu zvaigzni, kas spožāka par visām, jo tā mieru nes. Tā Kristus
zvaigzne, kas spēj atjaunot cerību.
Cerību, kas spēj izlauzties cauri tumsai, naidam, nespēkam un nemieram
un atvērt debesis, no kuŗām skan arī mums eņģeļa vēsts: “Nebīstieties, redziet,
es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida
pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs!”
Mums ir dzimis Glābējs, kaut tobrīd Viņš vēl silītē dusēja; drīz vien
Viņš pasaulei vēstīs, ka jauna diena aust!
Ka debesis un zeme savienotas Vārdā, kas tapa miesa, kaut tobrīd Viņš
mājoja trauslā jaunpiedzimušā bērniņa miesā.
Silītē dusot, Visvarenais Dieva Dēls bija absolūti atkarīgs no
cilvēkiem. Pārdomā šos vārdus bieži, padomā par tiem visiem, kuŗi šobrīd
atkarīgi no mums! Vai atbildības smagums audzis pandēmijas laikā?
Vai grūtāk bijis atjaunot cerību, pārvarēt bailes, slimības, sēras un
vientulību, kur nu vēl saprast šo juceklīgo laiku. Kā bērniņš dodies pie Viņa,
kas mīlestībā dāvina Sevi – šī dāvana nekad nenoveco, nesaplīst, nezaudē
spēku, nedz nepazūd. Šī dāvana ir pats Jēzus, kas no silītes devās pie
savējiem, “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai
ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jņ 3:16) Viss
piepildīts būs Viņā. Sapratīsim nabadzības, sāpju, ciešanu, prieka un mīlestības
jēgu. Sapratīsim, kā Viņā piepildīti visi Dieva apsolījumi.
Sapratīsim, kā nekas mūs nekad nespēs šķirt, pat ne nāve nē, no Dieva
mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā. Paldies Dievam, mums aug
saprašana un spēja Viņu ieraudzīt, pilnu žēlastības un patiesības.
No mūžības pa zvaigžņu gaismas kāpnēm, mīlestība zemei tuvojas… Tuvojas
gan Ziemassvētki, tā arī 2022. gads. Mēs nezinām, ko tas nesīs, kā tas
mūs, Baznīcu un latvju tautu pārbaudīs, kā svētīs. Mēs zinām, ka esam bijuši
Viņa žēlastības svētīti un vadīti caur gadu simtiem. Uzticēsimies un
lūgsim, lai Viņš dāvina, kā mums pietrūktu, lai mēs droši varētu doties Jēzus
pēdās - no silītes pasaulē. Pie savējiem, ko mīlam, un pie tiem, kuŗus vēl
nepazīstam. Pie tiem, kuŗi aug mūsu acu priekšā un dāvina mums tādu prieku, kā
arī pie tiem, kuŗiem bailes mosties, vai vēlreiz riskēt mīlēt, piedot, citus
apžēlot. Pie tiem, par kuŗiem nekad nebeigsim pateikties, kā arī pie tiem, kas
mūs māca pacietību un audzina mūsu ticību.
No sirds pateicos Dievam par jums, kas kopā esat mūsu Baznīca un
kalpojiet Viņam ar savām dāvanām. Lai Dievs svētī Baznīcu, Latviju, pasauli un
katru jūs. Novēlu jums skaistu Adventa laiku un Kristus piedzimšanas svētkus,
novēlu jums arī izbrīnā debesīs raudzīties, apstāties un klusēt, un saņemt to
svēto miera skūpstu, ko Svētā naktī dāvina mums Dievs. Kristus mīlestībā,
+ Lauma
Zuševica
Ilustrācija
- Signes Zuševicas akvarelis
2021. gada Adventē