LELBāL Reformācijas piecsimtgades galvaspilsētā

Lutera pilsētā Vitenbergā šogad ik diena ir piepildīta ar Vācijas baznīcu, Pasaules Luterāņu federācijas un dažādu organizāciju rīkotiem pasākumiem un konferencēm, izstādēm un prezentācijām, kurās redzams Lutera veiktās reformācijas iespaids šodienas pasaulē un sabiedrībā. Reformācijas piecsimtgades pasākumos piedalīties aicinātas baznīcas no visas pasaules, kas sevi uzskata par Lutera veikuma mantiniecēm.
Arī mūsu Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas ir tikusi aicināta un piedalās Reformācijas piecsimtgades pasākumos Lutera pilsētā Vitenbergā. No 2. līdz 6.augustam netālu no Lutera dārza pilsētas centrālajā daļā „Himmelszelt“ teltī būs izvietota neliela izstāde un informācijas stendi par Latviju, par reformāciju Latvijā un par mūsu baznīcu visā plašā pasaulē. Rīta un vakara lūgšanas plkst. 9:45 un 17:45 ekspozīciju teltī vadīs latviešu draudžu garīdznieki un laji. Interesentiem pie ekspozīcijas būs iespēja tikties ar mūsu Baznīcas Virsvaldes laicīgo viceprezidentu Pēteri Vīgantu un archibīskapu emer. Elmāru Ernstu Rozīti. Sestdien un svētdien apmeklētāji “Himmelszelt” teltī varēs baudīt koklētājas Zaigas Vildes sniegumu. Vitenbergas Stadtkirche 2.augusta vakara dievkalpojumā plkst. 20.00 sprediķos prāv. emer. Dr Fritz T.Kristbergs. Vitenbergas Evangelische Akademie zālē 4.augustā plkst. 17.00 skatītāji tiek aicināti uz “Lutera kundzi” - īpašu literāri muzikālu piedzīvojumu ar gleznu motīviem, ko sagatavojusi mācītāja Dr. Ilze Ķezbere-Härle. Šajā vakarā līdz ar Dr. Ilzi Ķezberi-Härli (lasījumi un vijole) uzstāsies viņas dzīvesbiedrs Prof. Dr. Vilfried Härle (ievadvārdi un lasījumi), Rudīte Līvmane-Lindenbeck (klavieres) un M.A. Eva-Maria Veiß (flauta)
Mazs Dr. Ilzes Ķezberes-Härle pieteikums vakaram “Lutera kundze”
Reformatora Martiņa Lutera sieva Katarīna fon Bora (1499-1552) piederēja Saksijas aristokrātijai un bija uzaugusi klosterī. Reformācijas ideju ietekmē pametusi klosteri, viņa nonāca Vitenbergā un iepazinās ne tikai ar Luteru, bet arī ar viņa daudzajiem laikabiedriem. Apprecējies praktisku apsvērumu dēļ, Mārtiņš Luters pamazām iemīl savu sievu arvien dziļāk un dēvē viņu par „sirdsmīļo Kēti”. Mūža noslēgumā viņš atzīstas: „Es savu Kēti nemainītu nedz pret Franciju, nedz Venēciju.” Bet kas slēpjas aiz šī mīlas stāsta? Kas bija šīs mīlestības noslēpums? Vācu teoloğes Urzulas Zahavas vēsturiskā romāna fragmenti, Lūkas Krānaha gleznas, Johannesa Šraitera vitrāžas un Johana Sebastiāna Baha mūzika šajā stāstā ļauj nojaust sirds saistību ar visas mīlestības pirmsākumu – Dievu.
Visi esat aicināti uz Lutera pilsētu Vitenbergu – Reformācijas piecsimtgades galvaspilsētu! 
Publikāciju sagatavoja Tālis Rēdmanis


Veidots ar Mozello

 .