LELBāL Reformācijas piecsimtgades galvaspilsētā

Lutera
pilsētā Vitenbergā šogad ik diena ir piepildīta ar Vācijas
baznīcu, Pasaules Luterāņu federācijas un dažādu organizāciju
rīkotiem pasākumiem un konferencēm, izstādēm un prezentācijām,
kurās redzams Lutera veiktās reformācijas iespaids šodienas
pasaulē un sabiedrībā. Reformācijas piecsimtgades pasākumos
piedalīties aicinātas baznīcas no visas pasaules, kas sevi uzskata
par Lutera veikuma mantiniecēm.
Arī
mūsu Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas ir
tikusi aicināta un piedalās Reformācijas piecsimtgades pasākumos
Lutera pilsētā Vitenbergā. No 2. līdz 6.augustam netālu no
Lutera dārza pilsētas centrālajā daļā „Himmelszelt“ teltī
būs izvietota
neliela izstāde un
informācijas stendi par
Latviju,
par reformāciju
Latvijā
un par mūsu
baznīcu
visā
plašā pasaulē. Rīta un vakara lūgšanas plkst. 9:45 un 17:45
ekspozīciju teltī vadīs latviešu draudžu garīdznieki un laji.
Interesentiem pie ekspozīcijas būs iespēja tikties ar mūsu
Baznīcas Virsvaldes laicīgo
viceprezidentu Pēteri Vīgantu un archibīskapu
emer. Elmāru Ernstu Rozīti. Sestdien
un svētdien apmeklētāji “Himmelszelt” teltī varēs baudīt
koklētājas Zaigas Vildes sniegumu. Vitenbergas
Stadtkirche 2.augusta
vakara
dievkalpojumā
plkst. 20.00 sprediķos prāv. emer. Dr Fritz T.Kristbergs.
Vitenbergas
Evangelische
Akademie zālē
4.augustā plkst. 17.00 skatītāji
tiek aicināti uz “Lutera kundzi” -
īpašu
literāri
muzikālu
piedzīvojumu
ar gleznu motīviem,
ko sagatavojusi mācītāja Dr. Ilze Ķezbere-Härle.
Šajā
vakarā līdz ar Dr. Ilzi Ķezberi-Härli (lasījumi un vijole) uzstāsies viņas dzīvesbiedrs Prof. Dr.
Vilfried Härle
(ievadvārdi
un lasījumi), Rudīte Līvmane-Lindenbeck (klavieres) un
M.A. Eva-Maria Veiß
(flauta).
Mazs Dr. Ilzes Ķezberes-Härle pieteikums vakaram “Lutera kundze”:
Reformatora
Martiņa Lutera sieva Katarīna fon Bora (1499-1552) piederēja
Saksijas aristokrātijai un bija uzaugusi klosterī. Reformācijas
ideju ietekmē pametusi klosteri, viņa nonāca Vitenbergā un
iepazinās ne tikai ar Luteru, bet arī ar viņa daudzajiem
laikabiedriem. Apprecējies praktisku apsvērumu dēļ, Mārtiņš
Luters pamazām iemīl savu sievu arvien dziļāk un dēvē viņu par
„sirdsmīļo Kēti”. Mūža noslēgumā viņš atzīstas: „Es
savu Kēti nemainītu nedz pret Franciju, nedz Venēciju.” Bet kas
slēpjas aiz šī mīlas stāsta? Kas bija šīs mīlestības
noslēpums? Vācu teoloğes Urzulas Zahavas vēsturiskā romāna
fragmenti, Lūkas Krānaha gleznas, Johannesa Šraitera vitrāžas un
Johana Sebastiāna Baha mūzika šajā stāstā ļauj nojaust sirds
saistību ar visas mīlestības pirmsākumu – Dievu.
Visi
esat aicināti uz Lutera pilsētu Vitenbergu – Reformācijas
piecsimtgades galvaspilsētu!
Publikāciju sagatavoja Tālis Rēdmanis