Mums dzimst Miera princis

Vēl mēs esam Adventa laika pēdējās dienās! Vēl tikai īsu brīdi un svētki klāt! Un nenoliedzamai šos svētkus arī gaidām un esam visas Svētajos Rakstos minētos notikumus pārlasījuši. Tie pieņēmuši piparkūku, egļu zaru un pīrāgu smaržu - Ziemas svētki klāt! Gaidām Jēzus piedzimšanu dziedot: “Nu vārtus veriet, atdariet, Nāk goda Ķēniņš, sagaidiet” (DG 17)!

… Jo bērns mums ir dzimis, mums ir dots dēls, vara uz viņa pleciem, un viņu sauks vārdā – Brīnišķais padomdevējs, Varonis Dievs, Mūžīgais tēvs, Miera princis (Jes. 9,5)

Dāvida troņa mantinieks, valdnieks, prezidents, kam tiešām kas sakāms, kas varu tura savās rokās, kas mūsu cieņu pelnījis! “Nu Ķēniņš nāk jums, Dieva ļaudis” (DZ 18)! Priecāsimies līdz ar Ciānas meitu un Georga Fridriha Hendeļa mūziku! Nāk Miera princis!

Bet kādā pasaulē Viņš dzimst? Kas notiek mūsmājās? Kas Rīgā, Vašingtonā, Maskavā? Un neaizmirsīsim Aleppo tuvu Betlēmei!

Nācēja vārdi taču liecina, ka Viņš ir kas sevišķs, ne ikdienišķs ķēniņš vai prezidents. “Un, redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi Dēlu, un dosi viņam vārdu Jēzus.” (Lk 1,31) Marijai saka eņģelis Gabriels. Ebreju valodā šis vārds nozīmē Dievs ir glābiņš (vai arī Jahve glābj).

20. g.s. „Baznīcas tēvs” slavenais Šveices teologs Kārlis Barts (Karl Barth) savā laikā, 1934. gadā, kad viņš pārstāvētā, grūtībās nonākošo opozīcijas liecinoša baznīca Vācijā, rakstīja: “Viss Baznīcā ir atkarīgs no Jēzus vārda”. Šis Jēzus tik tiešām nepastāv tikai līdzās pasaules vareniem vai ticīgo lūgšanās, kur notikumu norisi nosaka citi; Viņa vārds nav nomaināms. Viņš ir tas viens pāri visiem citiem! Ja mēs baznīcā godu dodam citiem, tad tā vairs tikai ir dunošs varš un šķindoša kimbala (1Kor 13,1b), vai kā kāds vācu mācītājs raksta, kā tukša alus bundžā. Bet ja Jēzus ir Baznīca un mēs viņā, tad tā pat aizas malā tā stāv droša!
Mums dzimst Miera princis - Dievs ir glābiņš, bet ne tiem, kas dzīves un notikumu priekšplānā, pasaules vareniem, kuri ieročiem plātās un bumbām svaidās, sakot, ka viņi mieru nesot! Kas ieročus ražo un pārdod, kas ar savu darbību un bezatbildību rada ienaidu un izraisa kaŗus un nevar apgalvot, ka sūtot palīdzību un stiprinot mieru pasaulē..

Šiem nedzimst Miera princis. Bet gan tiem, kas cietēji, tiem kurus neviens neievēro, kas kalpo tikai kaŗā notikumu un aizsegtu noziegumu statistikai, bērniem, mātēm arī tēviem, izmisušajiem, kurus pasaule liekas aizmirsusi.

Vai mēs paši ilgu laiku nepiederējām šāda veida statiskai - aizmirsti laikā?. Bijām bez savas zemes, savām mājām? Mūsu zeme un mājas bija dievnami, Latvijā un svešumā. Bet laikiem mainoties un atgūstot brīvību arī diemžēl Baznīca, cilvēku un viņu alkatības vadīta mainījās. Arī ja tā vēl ir dunošs varš un šķindoša kimbala, tad taču cerību pilna.

Neaizmirsīsim tos, kam sliktāk klājas, tos kas zaudējuši mājas, pilētas, zemi, valsti! Uzņemsim viņus! Atcerēsim un gaidīsim Miera princi, glābēju, vārdā Jēzus!

Gaišus Kristus dzimšanas svētkus, lai kur Jūs būtu!

Prāvests Klāvs Bērziņš
2016. gada Ziemsvētkos, Rīgā

Foto © Tālis Rēdmanis