Mums dzimst Miera princis
Vēl
mēs esam Adventa laika pēdējās dienās! Vēl tikai īsu brīdi un
svētki klāt! Un nenoliedzamai šos svētkus arī gaidām un esam
visas Svētajos Rakstos minētos notikumus pārlasījuši. Tie
pieņēmuši piparkūku, egļu zaru un pīrāgu smaržu - Ziemas
svētki klāt! Gaidām Jēzus piedzimšanu dziedot: “Nu vārtus
veriet, atdariet, Nāk goda Ķēniņš, sagaidiet” (DG 17)!
…
Jo
bērns mums ir dzimis, mums ir dots dēls, vara uz viņa pleciem, un
viņu sauks vārdā – Brīnišķais padomdevējs, Varonis Dievs,
Mūžīgais tēvs, Miera princis (Jes. 9,5)
Dāvida
troņa mantinieks, valdnieks, prezidents, kam tiešām kas sakāms,
kas varu tura savās rokās, kas mūsu cieņu pelnījis! “Nu Ķēniņš
nāk jums, Dieva ļaudis” (DZ 18)! Priecāsimies līdz ar Ciānas
meitu un Georga Fridriha Hendeļa mūziku! Nāk Miera princis!
Bet
kādā pasaulē Viņš dzimst? Kas notiek mūsmājās? Kas Rīgā,
Vašingtonā, Maskavā? Un neaizmirsīsim Aleppo tuvu Betlēmei!
Nācēja
vārdi taču liecina, ka Viņš ir kas sevišķs, ne ikdienišķs
ķēniņš vai prezidents. “Un, redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi
Dēlu, un dosi viņam vārdu Jēzus.” (Lk 1,31) Marijai saka
eņģelis Gabriels. Ebreju valodā šis vārds nozīmē Dievs ir
glābiņš (vai arī Jahve glābj).
20.
g.s. „Baznīcas tēvs” slavenais Šveices teologs Kārlis Barts
(Karl Barth) savā laikā, 1934. gadā, kad viņš pārstāvētā,
grūtībās nonākošo opozīcijas liecinoša baznīca Vācijā,
rakstīja: “Viss Baznīcā ir atkarīgs no Jēzus vārda”. Šis
Jēzus tik tiešām nepastāv tikai līdzās pasaules vareniem vai
ticīgo lūgšanās, kur notikumu norisi nosaka citi; Viņa vārds
nav nomaināms. Viņš ir tas viens pāri visiem citiem! Ja mēs
baznīcā godu dodam citiem, tad tā vairs tikai ir dunošs varš un
šķindoša kimbala (1Kor 13,1b), vai kā kāds vācu mācītājs
raksta, kā tukša alus bundžā. Bet ja Jēzus ir Baznīca un mēs
viņā, tad tā pat aizas malā tā stāv droša!
Mums
dzimst Miera princis - Dievs ir glābiņš, bet ne tiem, kas dzīves
un notikumu priekšplānā, pasaules vareniem, kuri ieročiem plātās
un bumbām svaidās, sakot, ka viņi mieru nesot! Kas ieročus ražo
un pārdod, kas ar savu darbību un bezatbildību rada ienaidu un
izraisa kaŗus un nevar apgalvot, ka sūtot palīdzību un stiprinot
mieru pasaulē..
Šiem
nedzimst Miera princis. Bet gan tiem, kas cietēji, tiem kurus
neviens neievēro, kas kalpo tikai kaŗā notikumu un aizsegtu
noziegumu statistikai, bērniem, mātēm arī tēviem, izmisušajiem,
kurus pasaule liekas aizmirsusi.
Vai
mēs paši ilgu laiku nepiederējām šāda veida statiskai -
aizmirsti laikā?. Bijām bez savas zemes, savām mājām? Mūsu zeme
un mājas bija dievnami, Latvijā un svešumā. Bet laikiem mainoties
un atgūstot brīvību arī diemžēl Baznīca, cilvēku un viņu
alkatības vadīta mainījās. Arī ja tā vēl ir dunošs varš un
šķindoša kimbala, tad taču cerību pilna.
Neaizmirsīsim
tos, kam sliktāk klājas, tos kas zaudējuši mājas, pilētas,
zemi, valsti! Uzņemsim viņus! Atcerēsim un gaidīsim Miera princi,
glābēju, vārdā Jēzus!
Gaišus
Kristus dzimšanas svētkus, lai kur Jūs būtu!
Prāvests Klāvs Bērziņš
2016.
gada Ziemsvētkos, Rīgā
Foto © Tālis Rēdmanis