Mīļie latvieši, lai kur jūs būtu, Latvijā vai Pasaulē - mēs gaidām!
Nenoliedzami,
mēs dzīvojam lielu pārmaiņu un izaicinājuma laikmetā! Un, man liekās, ka daudzi
mācītāji, šādi rakstot, ir iesākuši Ziemas svētku, vai gada mijas sprediķus, jo
pasaulē vienmēr ir bijusi un būs pakļauta pārmaiņām, gan reģionālām, gan visu
pasauli ietverošām. Pašreizējā pandēmija, Korona, ir skārusi visu pasauli,
pasaules nostūrus un arī kristīgas Baznīcas pasauli.EKD
(Vācijas evaņģēliskās Baznīcas padomes priekšsēdētājs bīskaps Heinrihs Bedfords-Štroms (Heinrich Bedfords-Strohm), tīmeklī raksta:
"Pašreizējā situācija prasa lielu radošu un improvizācijas garu. To mūsu
draudzēs ir daudz. Idejas ir no tālruņa
ķēdēm līdz svētceļojumu
dienestiem, no vērša līdz ēzelim, no karaokes kompaktdiskiem, līdz
Ziemassvētku dziesmu dziedāšanai mājās. Pirmo reizi veidota arī ekumeniskā mājas
liturģija, ar kuru var svinēt
ģimenes dievkalpojumus,"
Mums jau sākumam
pietiktu ar kārtējo, abu luterisko Baznīcu, kopējo liturģiju un dievkalpojumiem!
Lai nu kā, arī mums Korona
ir ļoti mainījusi mūsu dzīvi.
Tāpēc daudzi cilvēki Adventa un Ziemassvētku sezonu piedzīvos ļoti atšķirīgi no aizgājušajiem gadiem.
Bet mēs gaidām!
Mēs
nenoliedzami gaidām, ne tikai Ziemas svētkus, Kristus dzimšanas svētkus, bet arī
pašreizējā pārmaiņu laikmeta
maiņu! Cerību mūsu garīgā pasaulē liekam Kristū un ceram, ka tā šī cerības
piepildīšanās atspīdēs un atspoguļosies arī mūsu laicīgā pasaulē.
Savā laikā, kā
to lasām Mateja evaņģēlijā 2.2, 9-10 pantā, gudrie vīri no austrumu zemes, cerēja atrast jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņu.
Kur ir
jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa
zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.
Un redzi,
zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un, nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni
ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku.
Mīļie
kristīgie draugi, mīļie latvieši, cerību zvaigzne ir ceļā - es ap sevi pamanu, cik ļoti tā
gaidīta. Cilvēki ir kļuvuši jūtīgāki un sāk izprast, ko nozīmē gaidīt. Gaidīt uz labākiem
laikiem un pārmaiņām
pasaulē. Un, varbūt, uz Dieva klātieni, uz adentus Domini (tā Kunga
atnākšanu)!
Bet viena lieta ir droša: līdz ar sava Dēla piedzimšanu Dievs sūtīja cerības zīmi pasaulē. un mēs vēlamies svinēt šo cerību un pārdzīvot grūtumus, arī
šogad par spīti visiem
negatīviem izaicinājumiem!
Atļaujiet man
šis, īsās Ziemas svētku pārdomas, nobeigt ar kādu tīri laicīgi izteiktu cerību:
"Jums
vajadzētu ne tikai ņemt, bet arī dot. Kopā mēs to izdarīsim. Es joprojām ticu
vietai, ko sauc par cerību." (‘I Still
Believe in a Place Called Hope’ - William „Bill“
Jefferson Clinton, ASV
bij. prezidents)!
Gaišus
Kristus dzimšanas svētkus, lai kur Jūs būtu!
Jūsu prāvests Klāvs Bērziņš

(raksts pārpublicēts no laikraksta "Brīvā Latvija")