Mīļie latvieši, lai kur jūs būtu, Latvijā vai Pasaulē - mēs gaidām!

Nenoliedzami, mēs dzīvojam lielu pārmaiņu un izaicinājuma laikmetā! Un, man liekās, ka daudzi mācītāji, šādi rakstot, ir iesākuši Ziemas svētku, vai gada mijas sprediķus, jo pasaulē vienmēr ir bijusi un būs pakļauta pārmaiņām, gan reģionālām, gan visu pasauli ietverošām. Pašreizējā pandēmija, Korona, ir skārusi visu pasauli, pasaules nostūrus un arī kristīgas Baznīcas pasauli.
EKD (Vācijas evaņģēliskās Baznīcas padomes priekšsēdētājs bīskaps Heinrihs Bedfords-Štroms (Heinrich Bedfords-Strohm), tīmeklī raksta:
"Pašreizējā situācija prasa lielu radošu un improvizācijas garu. To mūsu draudzēs ir daudz. Idejas ir no tālruņa ķēdēm līdz svētceļojumu dienestiem, no vērša līdz ēzelim, no karaokes kompaktdiskiem, līdz Ziemassvētku dziesmu dziedāšanai mājās. Pirmo reizi veidota arī ekumeniskā mājas liturģija, ar kuru var svinēt ģimenes dievkalpojumus,"
Mums jau sākumam pietiktu ar kārtējo, abu luterisko Baznīcu, kopējo liturģiju un dievkalpojumiem! Lai nu kā, arī mums Korona ir ļoti mainījusi mūsu dzīvi. Tāpēc daudzi cilvēki Adventa un Ziemassvētku sezonu piedzīvos ļoti atšķirīgi no aizgājušajiem gadiem.
Bet mēs gaidām!
Mēs nenoliedzami gaidām, ne tikai Ziemas svētkus, Kristus dzimšanas svētkus, bet arī pašreizējā pārmaiņu laikmeta maiņu! Cerību mūsu garīgā pasaulē liekam Kristū un ceram, ka tā šī cerības piepildīšanās atspīdēs un atspoguļosies arī mūsu laicīgā pasaulē.
Savā laikā, kā to lasām Mateja evaņģēlijā 2.2, 9-10 pantā, gudrie vīri no austrumu zemes, cerēja atrast jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņu.
Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.
Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un, nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku.
Mīļie kristīgie draugi, mīļie latvieši, cerību zvaigzne ir ceļā - es ap sevi pamanu, cik ļoti tā gaidīta. Cilvēki ir kļuvuši jūtīgāki un sāk izprast, ko nozīmē gaidīt. Gaidīt uz labākiem laikiem un pārmaiņām pasaulē. Un, varbūt, uz Dieva klātieni, uz adentus Domini (tā Kunga atnākšanu)!
Bet viena lieta ir droša: līdz ar sava Dēla piedzimšanu Dievs sūtīja cerības zīmi pasaulē. un mēs vēlamies svinēt šo cerību un pārdzīvot grūtumus, arī šogad par spīti visiem negatīviem izaicinājumiem!
Atļaujiet man šis, īsās Ziemas svētku pārdomas, nobeigt ar kādu tīri laicīgi izteiktu cerību:
"Jums vajadzētu ne tikai ņemt, bet arī dot. Kopā mēs to izdarīsim. Es joprojām ticu vietai, ko sauc par cerību." (I Still Believe in a Place Called Hope - William „Bill“ Jefferson Clinton, ASV bij. prezidents)!
Gaišus Kristus dzimšanas svētkus, lai kur Jūs būtu!
Jūsu prāvests Klāvs Bērziņš 

(raksts pārpublicēts no laikraksta "Brīvā Latvija")

 .