Lūgšana
Kungs,
es nelūdzu brīnumus un vīzijas,
es lūdzu spēku ikdienai!
Māci
man mazo soļu mākslu:
Dari
mani attapīgu un radošu,
lai es ikdienas dažādībā un
daudzveidībā
laikus pierakstītu atziņas un pieredzējumus,
kuri
mani skar.
Dod
man drošu roku, lai es pareizi sadalītu savu laiku,
dod man
smalku izjūtu, lai saprastu,
kas ir svarīgs un kas svarīgāks.
Ļauj
man saprast, ka sapņi nepalīdz tikt uz priekšu,
nedz sapņi par
pagātni, nedz arī par nākotni.
Palīdzi man pašreizējo brīdi
uztvert kā vissvarīgāko
un
pēc iespējas labi izdarīt to, kas man ir paveicams tūlīt.
Pasargi
mani no naivā pieņēmuma, ka dzīvē visam jārit gludi.
Dod man
dziļu atziņu,
ka grūtības, neveiksmes, sakāves un kritieni
ir
pašsaprotamas piedevas dzīvē,
kuras mums ļauj augt un
nobriest.
Atgādini
man,
ka sirds bieži runā pretī saprātam.
Atsūti man īstajā
brīdī kādu, kuram ir drosme
man pateikt patiesību.
Es
gribētu Tev un visiem citiem vienmēr ļaut izrunāt līdz
galam.
Patiesību
par sevi pašu pats sev jau nevar pateikt,
to mums var pateikt
tikai kāds cits.
Tu
zini, cik ļoti mums vajadzīga draudzība.
Dod, lai man būtu pa
spēkam šis skaistākais, grūtākais,
bīstamākais, maigākais
un smalkjūtīgākais dzīves darbs.
Piešķir
man nepieciešamo nojausmu,
lai es īstajā brīdī spētu dot
tālāk
– ar vai bez vārdiem – sainīti labestības.
Veido
mani par cilvēku, līdzīgu kuģim
ar
dziļu iegrimi, lai es sasniegtu arī tos,
kuri atrodas dzīves
grūtību dziļumos.
Pasargi
mani no bažām,
ka es varētu nokavēt dzīvi.
Dod
man nevis to, ko es vēlētos,
bet
gan to, kas man vajadzīgs!
Antuāns
de Sent-Ekziperī
Tulkojusi
Lilija Tenhāgena