Lūgšana

Kungs, es nelūdzu brīnumus un vīzijas,

es lūdzu spēku ikdienai!
Māci man mazo soļu mākslu:
Dari mani attapīgu un radošu,
lai es ikdienas dažādībā un daudzveidībā
laikus pierakstītu atziņas un pieredzējumus,
kuri mani skar.
Dod man drošu roku, lai es pareizi sadalītu savu laiku,
dod man smalku izjūtu, lai saprastu,
kas ir svarīgs un kas svarīgāks.
Ļauj man saprast, ka sapņi nepalīdz tikt uz priekšu,
nedz sapņi par pagātni, nedz arī par nākotni.
Palīdzi man pašreizējo brīdi uztvert kā vissvarīgāko
un pēc iespējas labi izdarīt to, kas man ir paveicams tūlīt.
Pasargi mani no naivā pieņēmuma, ka dzīvē visam jārit gludi.
Dod man dziļu atziņu,
ka grūtības, neveiksmes, sakāves un kritieni
ir pašsaprotamas piedevas dzīvē,
kuras mums ļauj augt un nobriest.
Atgādini man,
ka sirds bieži runā pretī saprātam.
Atsūti man īstajā brīdī kādu, kuram ir drosme
man pateikt patiesību.
Es gribētu Tev un visiem citiem vienmēr ļaut izrunāt līdz galam.
Patiesību par sevi pašu pats sev jau nevar pateikt,
to mums var pateikt tikai kāds cits.
Tu zini, cik ļoti mums vajadzīga draudzība.
Dod, lai man būtu pa spēkam šis skaistākais, grūtākais,
bīstamākais, maigākais un smalkjūtīgākais dzīves darbs.
Piešķir man nepieciešamo nojausmu,
lai es īstajā brīdī spētu dot tālāk
– ar vai bez vārdiem – sainīti labestības.
Veido mani par cilvēku, līdzīgu kuģim
ar dziļu iegrimi, lai es sasniegtu arī tos,
kuri atrodas dzīves grūtību dziļumos.
Pasargi mani no bažām,
ka es varētu nokavēt dzīvi.
Dod man nevis to, ko es vēlētos,
bet gan to, kas man vajadzīgs!


Antuāns de Sent-Ekziperī
Tulkojusi Lilija Tenhāgena


Veidots ar Mozello

 .