Cels
“Pieminekli Brīvībai”, kas veltīts Zedelgemas nometnes
gūstekņiem
Zedelgemas
pilsēta Beļģijā un Latvijas Okupācijas muzejs ir vienojušies
izveidot un 2018. gada oktobrī atklāt "Pieminekli Brīvībai",
kas atradīsies nesen izveidotajā Brīvības laukumā (Brivibaplein)
Zedelgemā. Pieminekļa skiču konkursam un pieminekļa izveidošanai
paredzēts 100 000 eiro liels finansējums. Finansējumu līdzīgās
daļās segs Zedelgemas pilsēta un Okupācijas muzejs. Muzeja
finansējuma daļu paredzēts iegūt ziedojumos.
Dalībai
pieminekļa skiču konkursā ir uzaicināti pieci Latvijas skulptori,
kurus skiču projektu izstrādei organizatori nodrošinās ar 1000
eiro (bruto) lielu autorhonorāru. Uzvarētāju septembrī noteiks
žūrija. Tās sastāvā būs četri Zedelgemas pilsētas un četri
muzeja nozīmēti pārstāvji. Tēlnieks — konkursa uzvarētājs —
saņems 2000 eiro
balvu,
un ar viņu slēgs līgumu par pieminekļa izgatavošanu. Otrās
vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, trešās — 500 eiro balvu.
Kā
vēlējās Zedelgemas pilsētas puse, pieminekļa dizainā, jāiekļauj
jēdziens “ brīvība” tās simboliskajā nozīmē. Piemineklim
jāatgādina par latviešu un citu Baltijas karagūstekņu atrašanos
Zedelgemas britu kontrolētajā karagūstekņu nometnē 1945.–1946.
gadā un vēsturiskās saites starp Zedelgemu un Latviju, kas
izveidojušās no šī pēckara notikuma. Pieminekļa dizainam arī
jāpiemin Latvijas Brīvības pieminekļa makets, kuru latviešu
karagūstekņi 1945. gada novembrī izveidoja karagūstekņu nometnē.
Pieminekļa skaidrojums būs vairākās valodās.
Laukums
Brivibaplein
atrodas jaunā pilsētas rajonā apmēram trīs kilometrus no agrākās
gūstekņu nometnes, ko pašlaik pārvalda Flāmu mežu un dabas
aģentūra, bet ko drīzumā plānots daļēji atvērt sabiedrībai
kā dabas rezervātu un brīvdabas muzeju. 2014. gadā Okupācijas
muzeja filmēšanas grupa filmēja saglabātās karagūstekņu
barakas un citas nozīmīgas vietas. Šai laikā muzeja pārstāvju,
Zedelgemas pilsētas un tās vēsturnieku starpā izveidojās cieša
sadarbība.
Sadarbības
rezultātā tapa muzeja producētā dokumentālā filma “Zedelgema”,
kas stāsta par Zedelgemas nometnes latviešu un citiem Baltijas
karagūstekņiem. Kara laikā viņus nelikumīgi iesauca no
okupētajām Baltijas valstīm (1941-1944) vācu armijā un
iesaistīja kara darbībā pret padomju armiju ārpus Baltijas,
galvenokārt Polijas rietumos un Pomerānijā. Tuvojoties kara
beigām, daudzi no viņiem devās rietumu virzienā, lai izvairītos
no nokļūšanas padomju armijas gūstā, kas jau atkārtoti bija
okupējusi Baltijas valstis. Karavīri padevās sabiedrotajiem Britu
okupācijas zonā. Pēc kara Zedelgemas nometnē bija ieslodzīti ap
11 000 karavīru no Latvijas. Spītējot nelikumīgi iesauktu
karavīru lomai kara laikā un karagūstekņu statusam pēc kara, šie
karavīri spēja nebrīvē pieminēt brīvību un savas valsts
neatkarību.
Publikāciju
sagatavoja Latvijas Okupācijas muzejs
Izziņām:
Līga Strazda liga@omf.lv,
+371 67229244
Foto: Mārtiņš
Zelmenis