Ziemsvētkos Dievs apsteidz mūsu laika izpratni

Mīļie kristīgie draugi, mīļie latvieši, lai kur Jūs būtu! 

Laiks šķietami ir atkārtojuma krātuve! To skaisti apliecina arī nekristietim zināmā, vācu rakstnieka un mācītāja, Johana Vilhelma Heia (Johann Wilhelm Hey) dziesma „Katru gad' no jauna Kristus bērniņš nāk Pie mums zemē ļaunā Un mūs svētīt sāk.“

Katru gad’ no jauna kristīgā pasaule svin, atzīmē Kristus piedzimšanu. Tā arī šogad! Gadā kad mums latviešiem, Latvijas pilsoņiem, atmiņā Latvijas 100 gadu svētki, svinības, piemiņas brīži, sarīkojumi, svētu akti, konventi, koncerti, pieņemšanas un parādes! 100 gadi! Bet kas tie Dieva priekšā? 90.Psalms to ļoti saprotami paskaidro: “Tūkstoš gadi tavās acīs kā vakardiena, kas prom, kā sardzes laiks, kas naktī“. Dieva un mūžības priekšā mirklis - mums 100 gadi, no kuriem 50 mums zemē ļaunā“, apspiestībā - mūsu valsts brīvības un okupācijas laiks. Bet mēs, viens vairāk otrs mazāk, ticējam un cerējām Dieva žēlastībai, atjaunotai, brīvai Latvijas kuru mīlējām, lai kur mēs mitām, Latvijas teritorijā, rietumos, vai tālajos austrumos.

Nenoliedzami mēs, lai kur mēs dzīvojām, un dzīvojam, svinam, gan Ziemsvētkus - Kristus piedzimšanu, tāpat kā mūsu Valsts svētkus. Atkārtojumi dzīvi padara skaistāku un mīlīgāku. Katrai ģimenei ir savas tradīcijas, kuras ļauj atcerēties notikušo raugoties nākotnē. Tradīcijas vieno un veido jēgpilnu mūsu laika sadali, ikdienā un svētkos.

Mani Ziemsvētki savieno ar pagātni, ar manas bērnības svētkiem un nenoliedzami ar Jēzus Kristus dzimšanu pirms, nu jau vairāk kā 2000 gadiem.

„Bet, kad pienāca laiku beigas (piepildījums), Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima no sievietes“. tā lasām apustuļa Pāvila vēstulē galatiešiem (4,4). Dievs mūsu vidū - cilvēks! Tā arī mans laiks ir svētīts un Ziemsvētku, piedzimšanas notikuma svētums manī un ap mani!

Tradīcijas un atkārtojumi ir jēgpilni. Es pārliecinos ka mana esība ir visuma, lai cik maziņa daļiņa, ar ja tā ir kā vakardiena,kā vien nakts sardze, kad tā pagājusi, bet viņa ir arī katru gad’ no jauna!

Jēzus piedzimšana, Viņa nākšana pasaulē ir laika piepildījums, mūžības pārrāvums, mēs laiku iedalām pirms un pēc Kristus dzimšanas. Jauns laikmets sācies. Un šis laikmets nav tikai iepriekšējā turpinājums, bet kas gluži jauns, kaut apsolīts. Viņā nākšana pasaulē ir pagrieziena un pārvērtības punkts cilvēces vēsturē, jo vairāk mums kristiešiem. Nekas vairs nebija un nav, kā iepriekš, pat laiku pirms Kristus rēķina atmuguriski.

Mēs dzīvojam laikā pēc Kristus piedzimšanas un to mēram pulksteņiem un digitālajām iekārtām un tomēr šī abstraktā vienība ir subjektīva. Ižšķirošos dzīves notikumos man tā liekās uz vietas stāvam, kamēr cits to neizjūt. Bībeliskais laiks ir ritmisks, dzīves ritmu un ciklu orientēts, nav hronoloģisks. Mūsu laiks ir pagātne, tagadne un nākotne. Tagadne ir īsais laiks sprīdis pirms tas pārtop par pagātni, par vakardienu. Toties tagadnes pieņemtie nākotnes apsvērumi ir nākotnei izšķiroši.

Tagadnes īsti nav! Tā īsti neiederas mūsu laikā, vai nu tā ir nākotne, vai jau vakardiena. Mūžīgais ir esošs. Viss kas esošs, ir mūsu tagadne. Mūžībā Dievs ir klātesošs un laikā mūžība aizkar tagatni.

“Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt. Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam” (Marka ev. 1,15)!

Dievs Ziemsvētkos apsteidz mūsu laika izpratni un mēs, kaut īsu brīdi dzimušā bērnā nojaušam esošo, nojaušam mūžību!

Katru gad’ no jauna!

Gaišus un svētīgus‚ Kristus dzimšanas svētkus, un Dieva svētītu 2019. gadu, lai kur Jūs būtu!

Jūsu prāvests Klāvs Bērziņš,
2018.gada Ziemsvētkos 

Foto Rasma Gundega Ieviņa