kaps ir tukšs!
Mīļie kristīgie draugi, lai kur jūs būtu!
Šī gada, vienu no Lieldienas perikopu evaņģēlija lasījumiem mēs atrodam Jāņa evaņģēlija, 20. nodaļā, no 1. līdz 18. panta. Tiem kam, lai kāda iemesla dēļ, nav iespējams kādā no „ārpus Latvijas“ Lieldiena dievkalpojumiem (vai Latvijā) piedalīties, var Bībelē atšķirt un šos dievvārdus pārlasīt!
It kā par spīti nesaskaņām par sievietes lomu mūsu abu Evaņģēliski luteriskām Baznīcām, sieviete Marija Magdalēna nāca (kā pirmā - šī raksta autora piezīme) pie kapa un redzēja akmeni no kapa noveltu. Viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un tiem sacīja: “Viņi ir paņēmuši no kapa Kungu, un mēs nezinām, kur tie viņu likuši.”
Kaps bija tukšs. Un tāds tas līdz šodienai - tukšs. Kapā Jēzu velti meklēsim! Nemeklēsim dzīvo starp mirušajiem.
Varbūt Jūs iebilstat, to taču visu zinām. Bet gribu Jūsu uzmanību vērst uz šī pārdomu teksta 10. pantu: Tad mācekļi atkal aizgāja uz savām mājām.
Izliekas, ka mācekļi ir samierinājušies ar likteni, padevušies nenovēršamam, varbūt pat ticību zaudējuši un tādēļ vai bailīgi paslēpās. Mācekļi aiziet, bet Marija paliek! Viela pārdomām.
Magdalas Marijas stāsts liekās apliecinām, Lieldienas ir sievišķas! Viņa ierauga divus eņģeļus. Pēteris un Jānis nē! Vai eņģeli tikai sievietēm redzami? Un ja, kāpēc?
Varbūt tāpēc, ka sievietes reliģijas jautājumos ir iejūtīgākas? Vai tiešām? Vai drīzāk nav, kā Jānis to apraksta, ka viņas ir drosmīgākas, konsekventākas. No krusta nāves līdz kapa malai nebēgot, neslēpjoties! Jēzus vispirms parādās sievietei un ar viņu runā, un viņu izrauga par vēstnesi pārējiem mācekļiem. Ar šo parādību, šo atklājumu par sievietes lomu augšāmcelšanās stāstā varam droši teikt: Jēzus jau toreiz pārmaina un rada jaunās vērtības!
Un ne jau tikai Lieldienās! Visā viņa pasaulīgā dzīvē viņš rīkojās nelokāmi, konsekventi sekojot savai pārliecībai, Dieva noliktam virzienam, mācībai, parasti neievērojot tā laika sabiedrības normatīvus, tautas prasības. Moderni runājot, neievēroja tā laika ticības “labo praksi” (daļēji vēl šodienas). Viņš nebaidījās aizskārt neaizskaramos, tikties ar no sabiedrības izstumtajiem cilvēkiem, ar sievietēm kā sevis līdzīgām. Dienās no Lielās Piektdienas līdz Lieldienām ir apslēpta mūsu ticības būtība. Viss ko viņš teica, sprediķoja, darīja, dzīvoja, koncentrējās Lielā Piektdienā un Lieldienās un ir viņa dzīves kopsavilkums, kurā viņš mūs mudina: “Nāciet, sekojiet man“!
Jānis mums Lieldienas rītu atklāj ar saucienu: kaps ir tukšs! Šis sauciens ir liecībā, ka Jēzus kā augšāmcēlušais sevī apvieno dzīvi un nāvi, turklāt viņam pieder uzvara. Viņa dzīves kopsavilkums ir liecība par notikušo un mudinājums droši raudzīties nākotnē, kad mums dzīve un nāve liekas drūma, pelēka vai pat tumša. Akmens ir novelts, kaps ir tukšs. Nedarīsim kā mācekļi, neiesim uz savām mājām, bet būsim pastāvīgi, kā Marija no Magdas, jo Kristus ir augšāmcēlis – Allelujā – Priecīgas Lieldienas!
Prāvests Klāvs Bērziņš, 2019. g. Lieldienās, Rīgā 

Foto Tālis Rēdmanis