kaps
ir tukšs!
Mīļie
kristīgie draugi, lai kur jūs būtu!
Šī
gada, vienu no Lieldienas perikopu evaņģēlija lasījumiem mēs
atrodam Jāņa evaņģēlija, 20. nodaļā, no 1. līdz 18. panta.
Tiem kam, lai kāda iemesla dēļ, nav iespējams kādā no „ārpus
Latvijas“ Lieldiena dievkalpojumiem (vai Latvijā) piedalīties,
var Bībelē atšķirt un šos dievvārdus pārlasīt!
It
kā par spīti nesaskaņām par sievietes lomu mūsu abu Evaņģēliski
luteriskām Baznīcām, sieviete Marija Magdalēna nāca (kā pirmā
- šī raksta autora piezīme) pie kapa un redzēja akmeni no kapa
noveltu. Viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra
mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un tiem sacīja: “Viņi ir paņēmuši
no kapa Kungu, un mēs nezinām, kur tie viņu likuši.”
Kaps
bija tukšs. Un tāds tas līdz šodienai - tukšs. Kapā Jēzu velti
meklēsim! Nemeklēsim dzīvo starp mirušajiem.
Varbūt
Jūs iebilstat, to taču visu zinām. Bet gribu Jūsu uzmanību
vērst uz šī pārdomu teksta 10. pantu: Tad mācekļi atkal aizgāja
uz savām mājām.
Izliekas,
ka mācekļi ir samierinājušies ar likteni, padevušies
nenovēršamam, varbūt pat ticību zaudējuši un tādēļ vai
bailīgi paslēpās. Mācekļi aiziet, bet Marija paliek! Viela
pārdomām.
Magdalas
Marijas stāsts liekās apliecinām, Lieldienas ir sievišķas! Viņa
ierauga divus eņģeļus. Pēteris un Jānis nē! Vai eņģeli tikai
sievietēm redzami? Un ja, kāpēc?
Varbūt
tāpēc, ka sievietes reliģijas jautājumos ir iejūtīgākas? Vai
tiešām? Vai drīzāk nav, kā Jānis to apraksta, ka viņas ir
drosmīgākas, konsekventākas. No krusta nāves līdz kapa malai
nebēgot, neslēpjoties! Jēzus vispirms parādās sievietei un ar
viņu runā, un viņu izrauga par vēstnesi pārējiem mācekļiem.
Ar šo parādību, šo atklājumu par sievietes lomu augšāmcelšanās
stāstā varam droši teikt: Jēzus jau toreiz pārmaina un rada
jaunās vērtības!
Un
ne jau tikai Lieldienās! Visā viņa pasaulīgā dzīvē viņš
rīkojās nelokāmi, konsekventi sekojot savai pārliecībai, Dieva
noliktam virzienam, mācībai, parasti neievērojot tā laika
sabiedrības normatīvus, tautas prasības. Moderni runājot,
neievēroja tā laika ticības “labo praksi” (daļēji vēl
šodienas). Viņš nebaidījās aizskārt neaizskaramos, tikties ar
no sabiedrības izstumtajiem cilvēkiem, ar sievietēm kā sevis
līdzīgām. Dienās no Lielās Piektdienas līdz Lieldienām ir
apslēpta mūsu ticības būtība. Viss ko viņš teica, sprediķoja,
darīja, dzīvoja, koncentrējās Lielā Piektdienā un Lieldienās
un ir viņa dzīves kopsavilkums, kurā viņš mūs mudina: “Nāciet,
sekojiet man“!
Jānis
mums Lieldienas rītu atklāj ar saucienu: kaps ir tukšs! Šis
sauciens ir liecībā, ka Jēzus kā augšāmcēlušais sevī
apvieno dzīvi un nāvi, turklāt viņam pieder uzvara. Viņa dzīves
kopsavilkums ir liecība par notikušo un mudinājums droši
raudzīties nākotnē, kad mums dzīve un nāve liekas drūma, pelēka
vai pat tumša. Akmens ir novelts, kaps ir tukšs. Nedarīsim kā
mācekļi, neiesim uz savām mājām, bet būsim pastāvīgi, kā
Marija no Magdas, jo Kristus ir augšāmcēlis – Allelujā –
Priecīgas Lieldienas!
Prāvests Klāvs Bērziņš, 2019. g. Lieldienās, Rīgā