Lai citiem spētu atgādināt to, ko nedrīkstam aizmirst

Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū,
Ir 14. jūnijs. Pirms 75 gadiem notika tas, par ko lasīt negribu, un tomēr lasu. Ir jālasa par to, ko citi rakstījuši, kas piedzīvojuši tik daudziem neiedomājamas briesmas un nežēlību, lai arī es neaizmirstu, lai citiem spētu atgādināt to, ko nedrīkstam aizmirst!
Viena raksta, ka uz vagonu dzīta, rokās nesot savu trīs gadus veco, slimo meitiņu, dzirdējusi kāda jauna invalīda vīra jautājumu: "kādēļ?". Neviens nav atbildējis.
Invalīdu no braucamā krēsla izcēluši bez jebkādas līdzjūtības. Šķiet, no visām cilvēcīgām jūtām iztukšoti, apbruņoti vīri viņu iemetuši vagonā. Braucamais krēsls palicis vilcienu stacijas platformā. Vineta Studāne to redzēja. Viņas vagonā bija ievietota arī māc. Edgara Rumbas ģimene. Viņa liecināja, cik viņa drošsirdīgi aizstāvēja maziņos, lūdzot pēc vairāk ūdens.
Ticu, ka vēl daudziem mūsu draudžu locekļiem ir grūti doties turp, kur sāpju pilnas atmiņas vēl moka dvēseles. Bet viņi nespēj nedomāt par to, un mums jādodas līdzi! Jāraud līdzi! Jāmācās, kas palīdz mieru rast un dziedināt, jo vēl mūsu pašu dienās notiek tas, kas plēš sirdis un lauž katru cilvēcības likumu! Kā pat nesenās dienās esam varējuši vērot, lasīt - jautājums "kādēļ?" arvien atskan un netiek atbildēts.
Tikai lūgšanās un domās klāt būdami, pamazām vēl dziļāk saprotam, kādēļ Kristus ciešanu un krusta nāves, un augšāmcelšanās evaņģēlijs sevī ietver atbildi, ar kuru varam dalīties. Tā spēks atjauno cerību. Mums apustulis Pāvils tik spēcīgi apliecina evaņģēliju, kas arī mūs tālāk vada, stiprina, atgādina, ka ir spēks, kas ir lielāks par grēku, nežēlību, netaisnību, pat nāvi! Viņš vēstulē Romiešiem, 8. nodaļā (34-39), šķiet, sadzird tik daudz cietēju "kādēļ?" un dāvina vārdus, kas palīdz uzticēties, ka Dievs Kristū dāvājis atbildi.
Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai nelaimes, vai vajāšanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens? Tā kā ir rakstīts: tevis dēļ mēs augu dienu topam nodoti nāvē, mēs esam pielīdzināti kaujamām avīm. Bet visā tajā mēs pārpārēm esam uzvarētāji, pateicoties Kristum, kas mūs ir mīlējis. Un es esmu pārliecināta, ka nedz nāve, nedz dzīve, nedz eņģeļi, nedz varas, nedz tagadne, nedz nākotne, nedz spēki, nedz augstumi, nedz dziļumi, nedz kāda cita radīta lieta mūs nespēj šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā!
Dieva mīlestībā pieminot visus aizvestos un tos, kas nespēj aizmirst, kas vēl meklē pēc miera, lūdzu no sirds:
Dievs, pasargā Latviju un to svētī, novērs ļaunumu un dāvini tai un katram tās bērnam Kristus mieru, dziedināšanu, žēlastību un savu mīlestību!


Jūsu māsa Kristū,
+ Lauma


2016. gada 14. jūnijā 

Daumanta Birznieka zīmējums, pārpublicēts no Talsu novada muzeja mājas lapas http://www.talsumuzejs.lv/ 


Veidots ar Mozello

 .