Prāvesta
Klāva Bērziņa piemiņai
„Jūsu sirdis lai
neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja
tas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un
kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs
pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs. Un kur es noeimu, to ceļu jūs
zinat.“ (Jāņa 14,1-4)
Mums, latviešu garīgajiem darbiniekiem, kuri ieradās Vācijā uz studijām
vai darba meklējumos pēc Atmodas laika, Klāvs Bērziņš bija cilvēks, kurš savā
personā dzīvi sasaistīja Latviešu Evaņğēliski Luteriskā baznīcas Vācijā pagātni
un tagadni. Saistošs stāstītājs, ar humora izjūtu un dziļu ticību, atvērts
jaunām atziņām teoloğijā un tajā pašā laikā dedzīgs garīgā un baznīciskā
mantojuma sargātājs, prāvests Klāvs izstaroja mājīguma un labestības gaisotni
katrā Baznīcas darbinieku sanāksmē un katrā laicīgā saietā. Viņa klātienē
nebija iespējams justies svešam, bet gan pieņemtam un savējam. Prāvests Klāvs
arvien bija gādīgs un viesmīlīgs namatēvs ar siltu sirdi un patiesu uzticēšanos
Dievam un Viņa vadībai.
Lai nu tagad Dievs pats caur mūsu Kungu Jēzu Kristu ir prāvesta Klāva mājastēvs
tajā jaunajā un brīnumainajā dimensijā, uz kuru gaidam un uz ko ceram un ticam
mūžībā.