Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā

Šodien, Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā, iedomājos, cik ļoti ar drosmi Dievs bija svētījis tos, kas 1990. gada 4. maijā uzdrīkstējās pacelt savas balsis zinot, ka tās sadzird ne tikai pasaules prese, ne tikai latvieši tuvumā un tālumā, bet toreizējie PSRS spēki. Lasīju ka dēļ tās realitātes, Latvijas tautas frontes priekšēdētājs bija secinājis: "Līdz ar to 4. maija deklarācija bija garīgs akts, proklamācija.Tautas manifests." 
Garīgs akts, drosmīga proklamācija, aicinājums atjaunot to, kas sen bija, neļaut aizmirst, cik nežēlīgi un netaisnīgi pirmā neatkarība tika atņemta. Dieva vārdos lasām: "Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un kas vēl būs, tas arī jau ir sen bijis, jo Dievs atjauno nereti arī jau sen pagājušo." (Salm.māc. 3:15) Kad ir svētku diena, kā šī, varam par atjaunoto neatkarību ar vēl lielāku degsmi pateiksimies Dievam, bet nekad neaizmirsīsim arī vēsturi. Nesenie notikumi patiesi mudina būt nomodā un ar tik pat lielu sirds pārliecību lūgt, lai Dievs tagad un rītdien pasargā Latviju un nodrošina viņas nākotni. 
Atmiņā dziļi iespiedušās kā toreiz pienāca ziņas par tiem, kas bija sabraukuši uz Rīgu ar saviem trakoriem. Viņi bija gatavi riskēt visu, izveidojot barikādes, aizsargājot to, kas bija tikai pašā sākumā, savas valsts neatkarības atjaunošanu. Mums liecināja, kā viņi devās atvērtos dievnamos, lai sasildītos, paēst un savu spēku atjaunot. Kaut tā vēl būtu, ka katrs zinātu, kur durvis atvērtas, kur var cilvēks savu ticību, un spēku atjaunot. Arī tā tauta top drošāka un stiprāka. 
Ir pagājuši 25. gadi. Mūsu baznīca nekad nav apstājusies lūgt un līdz ar visiem latviešiem dziedāt: Dievs, svētī Latviju! Lūgsim arī šodien, lai Dievs ik rītu atjaunotu mūsu ticību un drosmi, gatavību lūgt līdz ar māsām un brāļiem Latvijā un ārpus tās, lai tā izjustu drošību Viņā, kas ir svētījis un, mēs lūdzam, svētīs mūs savā žēlastībā un taisnībā. 
Imanta Ziedoņa 1996. gada lūgšanas vārdi lai mūs šodien pavada: "Dievs, sapulcē manus radus - kaut domās - še altāŗa priekšā: lai no mūsu mājām viņu domas sanāk šai brīdī zem Tava jumta! Es lūdzos.... Mūsu Tēvs Debesīs, mana tēva un vectēva domas ir Tevī, un tās ir te klāt mūsu ģimenē - zem Tava jumta! Lai nāk mūsu bērni pie mums, Dievs, iedali viņiem te vietu! Lai viņiem ir viss, ko te sanesam; lai tiem nav jādala, lai tiem ir viss! Nav daudz. Dievs, palīdz augt mūsu dzimtai vēl lielākā gaismā un iet uz gaismu un turēties tīriem! Vienalga kur ir mani bērni šai brīdī un brāļi, māsas – es saucu tos šurp, mēs izaugam lieli Tavā vārdā – šai brīdī mēs nometam tumsu!" 
Gribas kautkā pievienot – un nonākām drošībā. Novēlu pateicības, cerības un ticības pilnu Latvijas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu! 

+ LELBĀL Archibīskape Lauma Zušēvica

Foto © Tālis Rēdmanis 

Veidots ar Mozello

 .