Izlīguma kalpošana

Viņš ir miris par visiem, lai tie, kas dzīvi, nedzīvotu vairs sev, bet tam, kas par viņiem ir miris un augšāmcēlies. Tā ka no šā brīža mēs nevienu nepazīstam miesīgi; ja arī mēs Kristu pazinām miesīgi, tagad vairs nepazīstam. Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns (2. Kor. 5, 15 – 17).

Mīļie kristīgie draugi, lai kur jūs būtu!

Ir atkal Lieldienas rīta un tukšais kaps mūs reizēm baida - vai arī nē.

Mums dziļi jākaunas apzinādamies, cik gan maz mēs par Lieldienu vēsti, Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, zinām un ko ar to iesākt! Ne ar sirdi, ne ar prātu nemaz nedomājot par mūsu ikdienu”. Tā, mazliet brīvi tulkojot, slavenais Šveices teologs Karlis Bārts (Karl Barth) to izteicis 1947. gada Lieldienu sprediķī.

Un, gribu viņam piekrist! Ko īsti iesākt ar vēsti: Jēzus Kristus ir miris un augšāmcēlies? Kaps ir palicis tukšs! Viņa tur vairs nav. Kur mums, mūsu dienu cilvēkiem viņu meklēt? Baznīcās, katedrālēs, tempļos, garīdznieku ārišķībās, skaitos tērpos? Jēzus paspējis nāvi apsteigt, bet mēs stāvām, kā savā laikā sievas, tukšā kapa priekšā, vienīgi bez smaržīgām zālēm un svaidāmās eļļas.

Viss vienkāršākais pieņēmums vai tieša atbilde būtu, kā sendienās šo notikumu skaidroja virspriesteri: "Sakiet, ka viņa mācekļi atnāca naktī, kad gulējāt, un viņu izzaga” (Mat. 23,13), un viss.

Bet vai mēs esam ar mieru, vai gribam šo augšāmcelšanos notikumu, šo brīnumu mūsu ikdienas steiga gājumā tik vienkārši atāķēt un samierināties?

Mīļie kristīgie draugi, pie šī tukšā kapa taču atkārtojas sena tikšanās ar Dievu. "ES ESMU, KAS ES ESMU!" Šos Mozum Dieva teiktos vārdus izprast Ir tik pat liels izaicinājums mūsu saprātam, kā Lieldienu rīta notikums. Tikai tad, ka mēs ik gadu par jaunu šo izaicinājumu, šo brīnumu pieņemsim, mēs kā Mozus, bez starpniekiem, varam Dievam tuvoties. Un turēsim drošu prātu, to mums jau pirms 500 gadiem teica un mācīja Mārtiņš Luters.

Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis? (1.Kor. 15,55-56) Gluži bez pašu pūlēm mums to pieņemt nenākas, jo: Nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība. Aicinājums nedzīvot vairs sev, bet tam, kas par mums ir miris un augšāmcēlies un mūs ar Dievu izlīdzis, Kristus, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns.

Un šo pārdomājot un pieņemot mums vairs nav jākaunas, jo viss top jauns - arī mūsu ticība!

Kristus ir augšāmcēlis – Allelujā – Priecīgas Lieldienas!

Prāvests Klāvs Bērziņš

2017. gada Lieldienās